Intervijā Latvijas radio viņš sacīja, ka savukārt strādājošajiem bez apgādājamajiem labāks bija iepriekšējais modelis, kas paredzēja samazināt ar IIN apliekamos minimumus un saglabāt nodokli 23% apmērā. Neapliekamā minimuma samazināšanu un IIN saglabāšanu 23% apmērā neatzina starptautiskie aizdevēji.
"Ģimenei - divi strādājošie, viens bērns, līdz ienākumiem 320 lati uz vienu strādājošo, izdevīgāks ir jaunais modelis. Ģimenei - divi strādājošie, divi bērni, līdz ienākumiem 510 lati uz vienu strādājošo - izdevīgāks ir jaunais modelis. Ģimenei ar trīs bērniem, kur ir kā bija paredzēts nedaudz mazāks atvieglojumu samazinājums, jaunais modelis ir izdevīgāks līdz 580 latiem uz katru strādājošo," uzskaitīja Dombrovskis.
Viņš arī noraidīja viedokli, ka šādas izmaiņas nodokļu politikā iznīcinās vidusslāni. "Te nevar runāt par vidusslāņa iznīcināšanu. Protams, tās ir izmaiņas nodokļu politikā, kas, protams, ir nepatīkamas. 500 miljonu latu fiskālā konsolidācija kopumā ir ļoti nepatīkams pasākums," teica premjers.
Vai nodokļu izmaiņas dos gaidīto rezultātu, premjers atbildēja, ka
neredz pamatu, kāpēc būtiski varētu nepildīties ieņēmumu prognozes.
Pretēju viedokli par plānoto nodokļa politiku gan paudis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš izteicis šaubas, ka no nekustamā īpašuma nodokļa, kam būs progresīva likme, valsts var iegūt tikai 0,5 miljonus latu.
"Ja vidusšķira tiek uzskatīta par stipru sabiedrības slāni, kura var daudz paciest un produktīvi strādāt, tad jāpadomā, vai pietiekami ar nodokļiem ir aplikta bagātā šķira, lai arī tā ir ļoti neliela. Es cīnījos, lai nekustamā īpašuma nodokli piemērotu ar progresīvu likmi. Šodien progresīvā likme ir piemērota, bet, ja visi Latvijas bagātie cilvēki tiešām ar nodokļiem nākamgad no saviem īpašumiem var savākt tikai pusmiljonu, tas neizklausās nopietni. Domāju, ka viņi ir daudz bagātāki un spējīgāki dot vairāk savai valstij," V.Zatlers sacīja Latvijas televīzijā.
Savukārt premjers V.Dombrovskis uzsvēra, ka vajadzētu izvērtēt, kas notiek tad, ja budžetu "izjaucam, jo Saeimā sasniegti ļoti daudz grozījumu", kad nebūšot naudas no kā finansēt budžeta deficītu.
Uz jautājumu, vai valsts budžets tiks sagrauts, ja par labu pensionāriem lems Satversmes tiesa, premjers atbildēja, ka "tas atvērs jaunu sarunu loku ar starptautiskajiem aizdevējiem, ko šādā situācijā darīt".