Kā norāda laikraksts, pagājušajā nedēļā par savas kampaņas sākumu paziņoja domubiedru grupa ejambalsot.lv, kuras kodolu veido Vēlēšanu reformu biedrības un trimdas latviešu biedrības "ELJA50" pārstāvji. Viņi pārliecināti, ka 10.Saeimas vēlēšanas būs kritiskas Latvijas nākotnei un izšķiroša loma būs katram Latvijas pilsonim. "Politika ir pārāk svarīga, lai to uzticētu tikai politiķiem. Sabiedrībai ir nepieciešams iesaistīties Latvijas politiskajos procesos, veidot aktīvu dialogu ar Saeimas deputātu kandidātiem, kā arī prasīt atbildību, atklātību un godīgumu no valsts pārvaldes un ievēlētajiem tautas pārstāvjiem Saeimā," teikts paziņojumā.
Lai veicinātu plašu sabiedrības iesaistīšanos 10.Saeimas vēlēšanās un politiskos procesos pēc tam, domubiedru grupa ar uzsaukumiem un ierosinājumiem vērsīsies pie dažādām sabiedrības grupām – vēlētājiem, sabiedriskajām organizācijām, dažādu līmeņu politiķiem un medijiem. Drīzumā sākšot darboties arī mājas lapa www.ejambalsot.lv, kur neizlēmīgie vēlētāji varēs noskaidrot sev piemērotāko partiju.
Līdzīgu projektu ar nosaukumu "Es iešu balsot!" šogad plāno uzsākt arī Latvijas Universitātes politikas zinātņu students Ainārs Leijējs ar domubiedriem, ziņo laikraksts. Studenti uzrunās sabiedrībā pazīstamus inteliģences, mākslas un sporta cilvēkus, mudinot tos rādīt piemēru ar savu dalību vēlēšanās. Savukārt rudens pusē akcijas dalībnieki dosies uz skolām un augstskolām, lai mudinātu jauniešus būt politiski aktīvākiem. "Cilvēki ir vīlušies politikā, un tas lielā mērā ir pamatoti. Taču, atsakoties no dalības vēlēšanās, viņi kaitēs tikai paši sev un valstij kopumā," uzskata A.Leijējs.
Atsaucoties uz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, LA ziņo, ka šogad
parlamenta vēlēšanas boikotēt gatavojas 17,4% vēlētāju, bet 24%
joprojām nav izlēmuši, par kuru partiju atdot savu balsi. Pasīvo un neizlēmīgo daudz vairāk ir latviešu vēlētāju
vidū (attiecīgi 19,1% un 27,7%), kamēr no krieviski runājošā elektorāta
vēlēšanas boikotēt plāno tikai 12,5%, bet savu sarakstu izvēlēties nespēj 15,5%, spriež avīze. Šīs atšķirības SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidro ar tā saukto latvisko partiju gadiem piekopto politiku, veidojot to uz pretinieka nomelnošanas rēķina, nevis
sacenšoties ar labāku piedāvājumu. "Un pēc visas šīs mētāšanās ar dubļiem
vēlētājs redz, ka visas partijas ir melnas. Pirms četriem gadiem
cilvēki vēl mēģināja izvēlēties mazāko no ļaunumiem, bet šogad neredz
vairs pat tādu alternatīvu. Turpretim krieviskās partijas šo laiku ir
izmantojušas, lai konsolidētos, un viņu vēlētājs to novērtē," sprieda
Kaktiņš.
Viņš prognozējis, ka patiesībā vēlēšanas boikotēt varētu vēl vairāk nekā
aptauju uzrādītie 17,4% un šāda tendence ir bīstama, jo demokrātiju
padarīs arvien trauslāku, līdz tā sabruks pavisam. Tādēļ viņš atzinīgi
vērtējot jebkuras pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas vēlētāju
stimulēšanai. "Taču, lai cik ļoti viņi censtos, viņi nevar vērst par
labu fundamentālos apstākļus, kas noveduši pie pašreizējās situācijas,"
secināja sociologs.