Tāpat tā asi iebilst pret Zemkopības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem noteikumos par dzīvnieku aizsardzības prasībām kaušanas laikā._Juristu biroja AB grupa_ pārstāve DzAĒP locekle Ilze Džonsone norāda, ka Saeimas atbalstītie likuma grozījumi ir «juridisks brāķis,» kurš ar nelielu balsu pārsvaru pieņemts Saeimā. Viņa norādīja uz vairākām juridiskām pretrunām. Piemēram, rituālā kaušana atļauta, negrozot divus Dzīvnieku aizsardzības likuma pantus – 4.pants aizliedz dzīvnieku izmantošanu reliģiskos rituālos, savukārt 66.pants nosaka, ka dzīvnieka nogalināšanai izraugāms veids, kas dzīvniekam rada vismazāk ciešanu. Dzīvnieku aizstāvji ir arī apņēmības pilni panākt atkārtotu balsojumu par šo likumu, jo Saeimā šobrīd tiek izskatīti vairāki grozījumi šajā likumā. Tas nozīmē, ka ir iespēja iesniegt priekšlikumu svītrot steidzamības kārtā pieņemtos grozījumus, kas ļauj dzīvnieku reliģisko kaušanu.I.Džonsone piebilda, ka Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņi tagad lielā ātrumā virza valdības noteikumu grozījumus, kurus DzAĒP saņēmusi pirmdien vakarā. «Tie ir formāli, līdz šim brīdim nav saņemts vetārstu viedoklis,» saka I.Džonsone.
DzAĒP vadītāja Solvita Vība norādīja, ka šajā grozījumu projektā nav atrunāta virkne būtisku jautājumu, piemēram, atsevišķa reģistrācija un sertifikācija kautuvēm, kas veic rituālo kaušanu, kā arī kaušanas kārtība neesot aprakstīta, «vien norādīts, ka vajadzīgs ass nazis, pārgriežot miega artērijas». Nav arī pateikts, kāda būs kāvēja sertifikācija. «No Saeimas tribīnes teica, ka tie būs īpaši apmācīti cilvēki. Kur viņi būs mācīti, kādā veidā? Veterinārāstu uzraudzība būs atstāta tāda pati kā līdz šim. Veterinārārsti mums nav apmācīti šādam kaušanas veidam, lai to uzraudzītu,» saka S.Vība.
Preses konferencē klātesošos uzrunāja arī Latvijas veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore. Viņa uzsvēra, ka valdības noteikumu grozījumu projektā atrunātā metode neatbilst islāma tradīcijām. «Islāms uzskata par apdullināšanu šo straujo asiņu zuduma rezultātā samazināto glikozes līmeni. Ir nepārprotami skaidrs, griezienam ir jābūt tādam, lai dzīvnieks ietu bojā. Bet jūs vēl papildu tam, atvainojiet, belzīsiet ar veseri pa pieri vai izdarīsiet vēl elektrošoka sitienu,» izbrīnu par plānotajām izmaiņām pauž L.Konopore. Līdz ar to pēckaušanas apdullināšana varētu būt vēl papildu cietsirdība pret dzīvnieku.