EDSO īpašā vēstulē aicina mainīt Pilsonības likuma grozījumus

Laikraksts "Neatkarīgā" otrdien citē EDSO augstā komisāra mazākumtautību jautājumos Knuta Vollebeka Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei (V) adresētās vēstules saturu: "Es strikti neatbalstu regulējumu, kas vecākiem vai bērniem nepilsoņu bērnu pilsonības iegūšanas procesā nosaka papildu nosacījumus, piemēram, ka bērniem un vecākiem pastāvīgi jādzīvo Latvijā, vai prasību, ka vecākiem būtu jārūpējas par to bērnu latviešu valodas apguvi vai lojalitātes pret Latviju ieaudzināšanu". 

Vollebeks uzsvēris, ka Pilsonības likumam būtu jāstrādā ar atpakaļejošu datumu un visiem bērniem, kas Latvijā dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, būtu jāpiešķir pilsonība, "jo šeit joprojām ir tūkstoši, kas nav ieguvuši pilsonību citos veidos [naturalizācija]". "Es jūs mudinu un iedrošinu ņemt vērā šos apsvērumus, turpinot Saeimas debates par šo jautājumu," vēstuli nobeidz EDSO augstais komisārs.

Kā atzīmē laikraksts, vēstule ir uztverama kā spiediena jeb rekomendāciju pastiprināšana, lai Latvija piekāptos savās prasībās par pilsonības piešķiršanu. Šī ir pirmā reize, kad Vollebeks sūta vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kas liecinot par notikumu eskalāciju.

Neraugoties uz to, ka Juridiskā komisija ar vēstuli vēl nav iepazinusies, tās vadītāja Čepāne paudusi viedokli, ka satraukumam par EDSO izdarīto spiedienu neesot pamata, jo Latvijai Vollebeka rekomendācijas nav saistošas.

"Mums nav saistošas šīs rekomendācijas. Mēs rīkojamies kā neatkarīga Eiropas Savienības valsts. Mēs jau iepriekš esam izstāstījuši savu situāciju organizācijai un vienojāmies, ka cilvēktiesības tiek ievērotas. Pilsonības jautājumi nav saistīti ar cilvēktiesībām. Pilsonības jautājumi ir katras suverēnas valsts izšķiršanās," uzskata Čepāne.

Savukārt "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji ir pauduši viedokli, ka dažas normas likuma grozījumos pat ir pārāk mīkstas un trešajā lasījumā tās būtu jāizņem no likuma.

Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Pilsonības likumā, kas nosaka, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.