ES šajā plānošanas periodā Latvijas ceļiem atvēlējusi 450 miljonus. Par Latviju atbildīgais EK pārstāvis Alans Rodžeri intervijā raidījumam atzīst, ka "šobrīd to izmeklē vadošā iestāde, lai noskaidrotu – cik lielā mērā ceļu būvniecību un renovāciju par ES fondu naudu, ir skārušas nekārtības vai krāpšana." Vaicāts, vai EK ir lūgusi sākt izmeklēšanu šajā jautājumā, A. Rodžeri atbild apstiprinoši: "Jā, esam oficiāli pieprasījuši sākt formālu izmeklēšanu. Šobrīd nacionālā atbildīgā iestāde pēta šo jomu."
Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne uzskata, ka lielam satraukumam nav pamata: "Man šī vēstule ir pie rokas un te nav neviens vārds par izmeklēšanu. Tā ir tradicionāla EK rūpe par iedzīvotāju naudu, kur tiek ieguldīta, kādā kvalitātē celi." Tiesa gan, D. Rancāne atzīst, ka parasti EK vāc informāciju tikšanās laikā vai izmantojot elektronisko saraksti. Šādas oficiālas vēstules ministrija kā uzraugošā iestāde saņemot reti: "citos gadījumos tik nopietnas vēstulītes nav bijis."
Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča skaidro, ka ministrija papildu no savas puses veic pārbaudes."Šajās pārbaudēs redzam, ka būtisku problēmu ar ceļu kvalitāti nav. Ir plaisas ceļos vai tehniskas situācijas, kas ir normālas garantijas periodā un šis plaisas tiek novērstas," norāda I. Aleksandroviča.
Līdz decembra sākumam ministrijas cer pārliecināt EK, ka Latvijai nav problēmu ar ceļu kvalitāti un tās uzraudzību.