Kopš Latviju ekonomikas krīzes karstumā pameta eksporta un apgrozāmo līdzekļu kredīta apdrošinātāji, Garantiju aģentūra uzņēmusies arī šīs funkcijas. Tā kā valstij nav naudas, Garantiju aģentūra izmanto Eiropas fondu līdzekļus. EK norādījusi, ka garantijas var tikt sniegtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir pozitīva finanšu plūsma, taču tāda mūsdienu Latvijā nav daudziem.
Tautsaimniecības eksperti ir vienisprātis, ka pašreizējie ekonomikas stimulēšanas instrumenti no valsts puses nestrādā, taču uzskata, ka arī Eiropai vajadzētu būt pretimnākošākai, zinot situāciju Latvijā.
Komisija gan nav mierā arī ar Garantiju aģentūras izvēlēto modeli, kā naudu apsaimniekot. Iebildumi pret Garantiju aģentūras naudas administrācijas kvalitāti ir arī tāpēc, ka tās vadība nav spējusi paskaidrot, kādiem mērķiem uzņēmēji izmantos garantētos kredītus. Neapmierinātību EK paudusi arī tāpēc, ka par Eiropas fondu naudu aģentūra pirkusi Latvijas valsts vērtspapīrus.
Pati Garantiju aģentūra norāda, ka tikai pilda Ministru kabineta noteikumus un Ekonomikas ministrijas norādes. Ekonomikas ministrijā savukārt skaidrots, ka ar EK dialogu patlaban par šo tēmu uztur Finanšu ministrija, tāpēc komentāru nebūšot. Komentārus nesniedza arī Finanšu ministrija, apgalvojot, ka neko nekomentēs, kamēr nebūs noslēgušās sarunas ar EK.
EK nav mierā arī ar valstij piederošās "Hipotēku bankas" darbu. Banka savulaik aktīvi piedalījās komerckredītu izsniegšanā, neskatoties uz to, ka bija un joprojām ir valsts īpašumā. Kad krīt debitoru ieņēmumi un tie nespēj norēķināties ar banku, tai jālemj kā izdzīvot, palielināt kapitālu un norēķināties ar sindicēto kredītu izsniedzējiem. Tā kā aiz bankas muguras nestāv bagāta mātes banka, bet gan noplucināts valsts maks, nācās domāt radoši.
Kapitālam "Hipotēku banka" nolēma izmantot Eiropas fondu un Ziemeļu investīciju bankas naudu, kas domāta uzņēmēju atbalstam. Lai gan viens EK direktorāts devis zaļo gaismu šādam solim, cits tam atkal iebilst. Šeit acīmredzamas ir pretrunas pašā Eiropas fondu līdzekļu apgūšanas regulācijā.
Taču Komisijai pastāv aizdomas par līdzekļu pieturēšanu, lai banka augustā varētu norēķināties ar sindicēto kredītu devējiem. Šādā veidā nauda nenonāk līdz uzņēmēju projektiem. Bankas vadība šīs bažas gan atspēko, sakot, ka ir spējusi nepieciešamos 212 miljonus eiro akumulēt citos veidos.
Tāpat kā Garantiju aģentūras gadījumā, arī "Hipotēku bankas" sakarā sarunas ar EK turpinās. Komisijas pārstāvniecība Latvijā plašākus komentārus solījusi sniegt tiklīdz būs noslēdzies audits.