EK izskata Latvijas prasību mainīt parādu aprēķināšanās metodiku

.un mēs nonāksim pie [atbilstoša] lēmuma," viņš sacīja žurnālistiem Briselē pēc tikšanās ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski.Jau vēstīts, ka deviņas ES valstis - Latvija, Lietuva, Polija, Bulgārija, Zviedrija, Ungārija, Čehija, Rumānija un Slovākija - pagājušajā mēnesī nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai un ES prezidentam Hermanam van Rompejam, pieprasot izmaiņas aprēķināšanas metodikā, jo pašreizējā metodika ir negodīga pret tām bloka zemēm, kas veikušas reformas savās pensiju sistēmās.Vācija par šo ierosmi paudusi skeptisku attieksmi. Vācijas Finanšu ministrija, komentējot deviņu valstu prasību, paziņoja, ka izņēmumu ieviešana valstu parādu apmēra noteikšanā apgrūtinās parādu rādītāju interpretāciju un radīs nevienlīdzīgāku stāvokli to valstu valdībām, kuras izvēlējušās citādus veidus savu pensiju sistēmu reformēšanai.EK informējusi, ka tuvākajā laikā sagatavos savu nostāju šajā jautājumā. Pagaidām EK vēl neesot skaidras pozīcijas šajā jautājumā.Latvijas Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka FM ir atsaukusies Polijas iniciatīvai, atbalstot viedokli, ka nevajadzētu būt situācijai, ka ES dalībvalstis tiek sodītas, jo tās ievieš fondēto pensiju sistēmu, lai uzlabotu sabiedrisko finanšu ilgtspēju.Latvija atzīst, ka nav viegls uzdevums atrast risinājumu, kā nodrošināt vienādu statistisku attieksmi pret dažādajām pensiju shēmām ES dalībvalstīs, uzsvēra Melnace.Līdz ar to arī Latvija ir atbalstījusi Polijas iniciatīvu, ka, pirms diskutēt par sankcijām, kādas piemērotu valstīm, kas pārsniedz pieļaujamo budžeta deficīta robežu (3%), ir jāizvērtē, vai tiek nodrošināta visām dalībvalstīm līdzvērtīga pieeja budžeta novērtēšanā, ņemot vērā dažādu valstu pensiju sistēmas, informēja FM pārstāve.Melnace atzina, ka pensiju reforma ir būtiski nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrisko finanšu ilgtspējību apstākļos, kad aizvien pieaug sabiedrības novecošanās.Saskaņā ar pašreizējo ES spēkā esošo aprēķināšanas sistēmu valsts parādā tiek iekļauti arī tēriņi pensiju sistēmu reformēšanai.6.septembrī notiks kārtējā ES finanšu ministru tikšanās, kurā turpinās spriest par izmaiņām ES spēkā esošajos budžeta noteikumos, lai nākotnē nepieļautu tādas parādu krīzes, kāda izcēlusies Grieķijā.