Latvija arī aicināta veikt citus politikas pasākumus tādās jomās kā fiskālā pārvaldība un pārredzamība, sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma un pasākumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
Kā norādīts EK vērtējumā, 2009.gada grozītais budžets paredzēja konsolidāciju 4,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IK), savukārt 2010.gada budžetā paredzēta konsolidācija vēl par vairāk nekā 4,2%. Tas nepieciešams, lai varētu sasniegt 2010.gadam izvirzīto deficīta mērķi, par ko iepriekš panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī programmā plānoto deficītu 2011. un 2012.gadā.
Kā atzīst EK, programmas īstenošanu apdraud visai lieli, tomēr kopumā līdzsvaroti riski, kas saistīti ar ekonomiskajām norisēm un nepieciešamo konsolidācijas vērienu. Tādējādi Latvija tiek aicināta veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārmērīgu deficītu saskaņā ar nosacījumiem, kas izvirzīti, piešķirot Latvijai ES maksājumu bilances palīdzību.
EK paredz, ka šogad Latvijas IK saruks par 4%, nākamgad pieaugs par 2%, bet aiznākamajā gadā - par 3,8%.
EK izvērtēja arī Čehijas, Dānijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Ungārijas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas. Secināts, ka no minētajām valstīm tikai Dānijai un Luksemburgai 2009.gadā bija izdevies panākt, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3%, lai gan paredzams, ka 2010.gadā šo valstu fiskālais stāvoklis stipri pasliktināsies.
Vairumā valstu šis gads aizritēs fiskālās
konsolidācijas zīmē atbilstīgi ieteikumiem lēmumos par pārmērīga
deficīta novēršanas procedūru un Latvijas, Ungārijas un Rumānijas
gadījumā saskaņā ar starptautiskās finanšu palīdzības programmu nosacījumiem.
EK norāda: runājot par programmās noteiktajiem budžeta mērķiem, vairākos gadījumos
izaugsmes prognožu pamatā ir pārlieku optimistiski pieņēmumi, īpaši
attiecībā uz programmas pēdējiem gadiem, savukārt budžeta
konsolidācijas stratēģija laikam no 2011.gada nereti nav balstīta uz
konkrētiem pasākumiem.