Tomēr EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulce LNT Ziņu dienestam norāda, ka memorandā norādīti abi nosacījumi un EK sagaida abu nosacījumu izpildi. Viņa uzsvēra, ka Zviedrija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts pauž visas savienības un arīdzan EK viedokli. "Šīs pozīcijas ir vienotas. Ir skaidrs, ka lēmumus ES pieņem 27 dalībvalstis. Dalībvalstu politisko gribu atspoguļo ES prezidentūra," teic I. Šulca.
"Saprašanās memorandā arī skaidri pateikts, ka budžeta sabalansēšana par 500 miljoniem latu nav sasniedzama tikai ar izdevumu samazinājumiem. Tas būtu pārāk smagi iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi saglabāt sociālās drošības tīklus un ar ES fondiem saistītos izdevumus, lai nodrošinātu budžeta korekcijas ietekmes uz iedzīvotājiem godīgu pārdali un veicinātu valsts konkurētspēju," pārliecināts H. Almunja.
Viņš atgādina, ka Saprašanās memorandā, ko ar Latvijas valdību parakstīja vēl tikai šā gada jūlijā, Latvija piekrita strādāt "2010. gada budžeta likumprojekta sagatavošanā, paredzot papildu budžeta sabalansēšanu 500 miljonu latu apmērā, lai 2010. gada kopējais budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši EKS 95 metodoloģijai". "Komisija sagaida, ka Latvijas valdība iesniegs parlamentā tādu budžetu, kas atbilst šīm saistībām," norāda H. Almunja un piebilst, ka tas ir nepieciešams, lai atjaunotu uzticamību un lai valsts vēlāk varētu finansēt pati sevi bez starptautiska atbalsta.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzsver, ka Latvija pret starptautiskajiem kreditoriem dotajām saistībām izturas ar visaugstāko atbildības pakāpi un ikvienu 2010.gada budžeta sabalansēšanas pasākumu vērtē un vērtēs gan no fiskālās ietekmes, gan no Latvijas ekonomiskās vides atjaunošanas pozīcijām raugoties. Vienlaikus premjers uzsver, ka šajā ekonomiskajā situācijā viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir sociālās drošības saglabāšana, nepieļaujot turpmāku izdevumu samazinājumu tiešu ietekmi uz mazturīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ 2010.gada budžeta projekta sagatavošanas gaitā un politisko partiju debatēs par iespējamajiem konsolidācijas apjomiem, Latvijas valdībai būs jāvienojas par tādiem risinājumiem, kas nodrošina turpmāku Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmas izpildi un vienlaikus atbilst uzņemto starptautisko kredītsaistību izpildes nosacījumiem.
Ministru prezidents uzskata, ka Latvijas ekonomikas atjaunošanās un konkurētspēja ir ne tikai Latvijas interesēs, šobrīd tas jau ir reģiona un pat visas Eiropas līmeņa steidzami risināms jautājums.
Savukārt finanšu ministrs Einars Repše norāda, ka valdība budžeta izdevumu samazināšanas procesā "iet pareizajā virzienā". Repše gan uzsver, ka turpmākais budžeta sagatavošanas process un nepieciešamība vēl vairāk samazināt budžeta izdevumus būs atkarīga no valdības un premjera sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Eiropas Komisija rūpīgi seko ekonomiskajai situācijai un 2010. gada budžeta izstrādei Latvijā un uztur regulārus kontaktus ar valdību un ar citiem aizdevējiem, kuri atbalsta Latvijas stabilizācijas programmu. Šobrīd kopā ar SVF Latvijā strādā tehniskā misija. Pieņemtais budžeta līdzsvarošanas pasākumu kopums, kam vajadzētu samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP 2012. gadā, ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izvairītos no tā, ka Latvijas parāds kļūst nekontrolējams, un lai atbalstītu Latvijas stratēģiju eiro ieviešanai, ir pārliecināts H. Almunja.
Valdība vienojusies, ka no nepieciešamās 500 miljonu budžeta konsolidācijas tikai 225 miljonus veido
izdevumu samazinājumi, bet aptuveni 100 miljoni būs papildus nodokļi
ieņēmumi, bet vēl 100 miljonus latu veido šī gada budžeta grozījumu
ietekme. Šādu pieeju asi kritizējusi prezidējošā Eiropas Savienības dalībvalsts Zviedrija, uzskatot, ka Latvija sāk atkāpties no dotajiem solījumiem starptautiskajiem aizdevējiem.
(papildināta ar 2. rindkopu)