Ekonomikas sildīšanai varētu izmantot galvojumus, kredītus, pārņemšanu

Akmenī iecirstu solījumu vēl nav. Atbildīgās amatpersonas skaidrību, kā atbalstīs ekonomiku, ko līdz ar Latvijas tautsaimniecības lejupslīdi, bezdarba palielināšanos un patēriņa samazināšanos piedāvās parādos iestigušajiem, sola ātrākais marta beigās, bet visdrīzāk —, tikai aprīļa sākumā. Tad sagatavotam vajadzētu būt valdības rīcības plānam par konkrētiem pasākumiem ekonomikas stabilizēšanai. Šobrīd iespējamie risinājumu ir tikai minējumu statusā, turklāt par tiem atbildīgās amatpersonas, viņu vidū finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), runā izvairīgi, uzsverot, ka aizdevuma naudas jau arī vēl nav. Tomēr, kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, Ekonomikas un Finanšu ministrijās jau no decembra vidus tiek apspriesti atbalsta instrumenti. Piemēram, starp priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam ir arī shēmas izveidošana, kas valstij ļautu iesaistīties grūtībās nonākušu uzņēmumu pārņemšanā, kapitalizējot to parādus. Tas nozīmē, ka valsts varētu piedāvāt mehānismu, kas tai par konkrētu parādu dzēšanu ļauj kļūt par attiecīgā uzņēmuma līdzīpašnieku. Šo instrumentu var saukt par daļēju uzņēmumu pārņemšanu. Ir gan noprotams, ka valdība negatavojas plaši iesaistīties privātajā sektorā, valsts īpašumā pārņemot grūtībās nonākušos uzņēmumus, ar tik lielu kapitāla ietekmi, kā tas bija Parex bankā. Cik liels būs šāds valsts atbalsts un kā konkrēti valsts to īstenos, vēl nav skaidrs. Viena no iespējām ir to īstenot caur valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka, savukārt cita — pieļauj jaunas institūcijas veidošanu. Kā Dienai atzina kāda ar valdību saistīta amatpersona, ja šo instrumentu ieviesīs, tiks rūpīgi vērtēts, kāpēc uzņēmums nonācis finanšu grūtībās, piemēram, vai tas ir saistīts ar noieta (eksporta) tirgus grūtībām, maksājumu problēmām, investīcijām vai arī tās ir vadības kļūdas. Bez uzņēmumu, tai skaitā arī ar lauksaimniecību saistīto, daļējas pārņemšanas kā iespējamie atbalsta pasākumi tiek apspriesti arī kredītu un kredītu galvojumu izsniegšana uzņēmumu restrukturizācijai, piesaistot speciālistus restrukturizācijas plāna sagatavošanai. Tiek paredzēts, ka gadījumā, ja netiek pārņemtas uzņēmuma daļas, valsts var piedāvāt iespēju saņemt aizdevumu, taču maksa par aizdevumu (kredīta procenti), lai neradītu nepamatotu pieprasījumu, būtu augstāka nekā tirgū. Vēl starp diskutētājiem atbalsta instrumentiem ir galvojumu izsniegšana kredītiem, kas uzņēmumiem nepieciešami ES fondu projektu apguvei, investīcijām ražošanā. Paredzēta ir arī avansa maksājumu apmēra palielināšana līdz 35% (pašreiz 20%) no ES projekta izmaksām. Ir arī noprotams, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ir aicinātas un tiks mudinātas būt saudzīgām pret kredītu maksājumu kavētājiem un nesteigties ar uzņēmumu likvidēšanas pieprasījumiem (maksātnespējas ierosinājumiem), bet vienoties par kredīta atvieglojumiem. Tiesa, vai valdība bankām piedāvas lētākus kredītu resursus, nav skaidrs. Vismazāk pagaidām domāts par parādos iestigušām mājsaimniecībām. Viena no idejām, par kuru piektdien izteicās arī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), ir iespējamā iedzīvotāja ienākuma nodokļu atvieglojumu piemērošana hipotekārā kredīta maksājuma apmērā tiem cilvēkiem, kas kredītu ņēmuši savam vienīgajam mājoklim. Taču konkrētu priekšlikumu mājsaimniecību atbalstam vēl nav. Pēc finanšu ministra Ata Slaktera (TP) teiktā, vispirms tiks apzināts, cik potenciāli daudz ir tādu mājsaimniecību, kuras varētu nonākt grūtībās, un tad tiks diskutēts par iespējamiem risinājumiem. Vienīgais mehānisms, kas jau ir skaidrs un kurš janvārī varētu tikt pieņemts valdībā, ir valsts atbalsts banku sindicēto kredītu galvošanai. Šiem mērķiem varētu atvēlēt līdz miljardam eiro, tiek gan cerēts, ka šo instrumentu nevajadzēs izmantot. Pēc Finanšu ministrijas datiem, šogad Latvijas valdība no starptautiskajiem donoriem varēs saņemt 4,5 miljardus eiro. Aizdevumu cenas vēl nav zināmas. ***Cik naudas saņems? 2009.gadā — 4,5 miljardus eiro2010.gadā — 2,6 miljr. eiro 2011.gadā — 400 miljonus eiroKur tērēs? Valsts budžeta deficīta segšanai — Ls 1,87 miljardus Valsts budžeta aizdevumu finansēšanai — Ls 402 miljonus Valsts parāda saistību pārfinansēšanai — Ls 1,132 miljardus Rezerve valsts galvojumiem banku sindicēto kredītu pārfinansēšanai — 1 miljards eiro (ap 700 miljoni latu) Oficiāli nav paziņots, kur tērēs ap 1,15 miljardus latu, visticamāk, ekonomikas sildīšanai. *** Kā vērtējat uzņēmēju kredītņēmēju atbalstuAinārs Ozols, SEB bankas prezidents "Pateicoties tam, ka bijām pirmie, kas ekonomikas pārkaršanas fāzē jau 2006.gadā sāka kreditēt piesardzīgāk, tagad varam teikt, ka [SEB bankas kredītportfelis] ir būtiski kvalitatīvāks nekā tirgū vidēji. Nenoliedzami mēs redzam, ka pieaug problēmu apjoms gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Valdības ideju par valsts garantiju nodrošināšanu un palīdzību finansiāli sarežģītos brīžos uzņēmējiem kopumā vērtējam pozitīvi. Šis atbalsts Latvijā būtu vēršanās uz stratēģiski svarīgiem, lieliem uzņēmumiem, kā arī lai sniegtu atbalstu eksportspējīgiem uzņēmumiem."Andris Krecers, Vika Wood direktors "Man ir bažas par to, kā valsts garantētie kredīti tiks administrēti. Katrs taču vēlēsies tādu dabūt, pat ja vajadzība nespiedīs. Galvenā problēma Latvijā bija laiks, kad cilvēki ne pēc savām iespējām un ienākumiem dabūja kredītus un ieplūdināja tirgū nejēdzīgi daudz naudas. Daudzi toreiz "ēda restorānos", mūsu uzņēmums ne. Tad kāpēc tagad, kad visi ir uz ielas, rēķins par viņu maltīti ir jāmaksā arī man? Man patiktu, ja valsts radītu vidi, kur uzņēmumam ir labi strādāt. Pirmkārt, tapēc, ka tā nav valsts funkcija, otrkārt, tāpēc, ka nav pārliecības, ka tiks radīts mehānisms, kas to veiksmīgi administrēs."Uldis Krievārs, Trikāta KS valdes loceklis "Visvairāk nozarei patlaban pietrūkst kredītu un eksporta tirgu. Ja vien šī nebūs tukša runāšana, tad virziens ir pareizs. Svarīgi ir saprast, cik būtisks ir atbalsts tieši kooperatīviem. Pa šo laiku esam redzējuši, kā attīstās tie, kas ir kooperatīvos, un tie, kas nav, un ir skaidrs, ka tas ir vienīgais attīstības ceļš. Svarīgi ir arī saprast, ka kavēties nedrīkst. Visgrūtākais būs agrs pavasaris, kad zemniekiem vajadzēs apgrozāmos līdzekļus, lai gan ir saimniecības, kurām jau tuvākās nedēļas būs izšķirošās. Vislielākajās grūtībās ir 100— 200 govju saimniecības ar struktūrfondu projektiem. Mazie vēl var izdzīvot.