Dienai jau ziņoja, ka abi opozīcijā esošie politiskie spēki vēlas paredzēt šādu iespēju, tālab Saeimā rosina grozījumus likumā Par valsts pensijām. Šobrīd cilvēka uzkrātais pensiju 2. līmenī viņa nāves gadījumā nonāk «kopējā katlā» - valsts budžetā, Dienai skaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Ja abu politisko spēku priekšlikums gūtu Saeimas atbalstu, potenciālie labuma guvēji vismaz sākotnēji būtu salīdzinoši nedaudz. Piemēram, pērn beigās valsts noteikto pensionēšanās vecumu sasniedza 334 valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki, norādīja VSAA.
«Ja runa ir par otro pensiju līmeni, tad principā neredzu iemeslu, kāpēc [tuvinieki] nevar pretendēt uz to, ko cilvēks savas dzīves laikā ir uzkrājis,» saka ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis un piebilst, ka tas būtu tikai loģiski, ja mantošanas iespēja tiktu paredzēta. Tāpat domā arī ekonomists Ģirts Rungainis, norādot, ka citviet pasaulē, kur ir līdzīga pensiju sistēma, tā ir ierasta prakse, jo uzkrātais šajā līmenī ir cilvēka īpašums. Tā kā vismaz sākotnēji potenciālo labuma guvēju nebūtu daudz, ietekme uz budžetu arī būtu niecīga. «Daudz vairāk naudu vajadzētu pēc 10-15 gadiem [kad pensionēsies vairāk pensiju 2. līmeņa dalībnieku],» piebilda V. Dombrovskis.
Saskaņā ar VSAA datiem šobrīd pensiju 2. līmenī ir 1,096 miljoni dalībnieku. No viņiem gandrīz 60%, kam pensija šajā līmenī jāuzkrāj obligāti, un vidējais vecums šiem cilvēkiem ir 36,8 gadi. Pārējie ir salīdzinoši vecāki cilvēki, kuri līmenī iesaistījušies brīvprātīgi un kuru vidējais vecums ir 48 gadi. Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa dalībnieku pensiju kapitāla uzkrājumam patlaban nonāk 2% no cilvēka sociālās apdrošināšanas iemaksām, pārējie 18% no sociālajām iemaksām aiziet pirmajā līmenī pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem. Līdz šim pensiju 2. līmenī uzkrāti kopumā 165 miljoni latu.