Aprīļa vidū notika kārtējās starptautisko aizdevēju un Latvijas valdības sarunas, pēc kurām abas puses piekrita, ka nākamgad konsolidējami 150-180 miljoni latu (atkarībā no ekonomiskās situācijas attīstības), kā arī tika nosaukti virzieni, kur varētu meklēt naudu. Un tie, valdības vārdiem runājot, ir šādi: ēnu ekonomikas apkarošana, nekustamā īpašuma nodokļu reforma, valsts subsīdiju efektivizēšana, kā arī nodrošināt valdības apstiprinātās sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas koncepcijas ieviešanu. Tikšot turpinātas iesāktās reformas izglītības un veselības aprūpes jomā.
Lai arī virzieni ir iezīmēti, līdz galam tomēr nav skaidrs, kā valdība ar nākamā gada konsolidāciju tiks galā, un eksperti pieļauj, ka atkal varētu būt iespējami "pēdējās nakts" pārsteigumi.
"Zinot, ka viss mēdz strauji un līdz pēdējam mirklim mainīties, vērtēt konkrētus priekšlikumus un to ietekmi ir priekšlaicīgi. Lai arī nodokļu celšana būtu neprāts, to drīzāk jāraksturo ar teicienu - nekad nesaki nekad. Galīgie lēmumi tiks pieņemti pēdējā brīdī un vadoties no ierobežota interešu loka," norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Tāpēc arī tomēr tiek pieļauts, ka, visticamāk, darba kārtībā atkal būs jautājums par pensiju samazināšanu un arī būtisko nodokļu likmju celšanu, lai arī politiķi līdz šim solījušies nepieļaut ne vienu, ne otru. Taču citas iespējas, kur ņemt tik lielas konsolidējamās summas, neķeroties klāt sociālajam budžetam, praktiski ir izsmeltas. Turklāt ātru rezultātu nedotu arī pēdējā laikā dažādās sanāksmēs aprunātās strukturālās reformas.
"Patlaban nosauktās konsolidējamās summas gan ir vēl provizorisks apmērs, bet, ja deficītu vajadzētu mazināt par šādu summu, nevarētu izvairīties ne no nodokļu palielināšanas, ne sociālā budžeta izdevumu samazināšanas," atzīst DnB Nord Bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Latvija triju gadu laikā jau ir konsolidējusi savu budžetu par vairāk nekā 1,2 miljardiem latu, un nākamā gada konsolidācijas apmērs - līdz 180 miljoniem latu - ir salīdzinoši vismazākā summa šo krīzes gadu laikā. Taču tieši šīs naudas atrašana var būt pati sarežģītākā, ko daļēji jau parādīja šogad vēl papildu 50 miljonu konsolidācija.
Ja līdz šim ir minēts, ka nākamgad varētu palielināt tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet pārējie nodokļi eiro ieviešanas vārdā netiks celti, lielā mērā spiedienu arī uz citu nodokļu palielināšanu, visticamāk, izdarīs politiķi.
Turklāt tikai ar nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu varētu nepietikt. Jau šogad šī nodokļa likme tika dubultota, un kopējā prognozētā ieņēmuma summa no tā 2011.gadā tiek plānota nepilnu 100 miljonu apmērā. Taču jau tagad vairākas pašvaldības ceļ trauksmi, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi nepildās, kā prognozēts. Pat ja nākamgad šis nodoklis tiks palielināts dubultā, nekur nepazudīs patlaban esošās problēmas ar nodokļu iekasēšanu (jo ienākumi iedzīvotājiem nākamgad, visticamāk, lielāki nepaliks), un līdz ar to šis nodokļa pieaugums teorētiski var nosegt tikai vienu daļu no konsolidācijai nepieciešamās summas.
Te gan jāpiebilst, ka nekādas lielās manevra iespējas valdībai arī izmaksu galā nav vairs palikušas un atrast liekos taukus būs ļoti grūti. Daudz nogriezt veselības, izglītības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā īsti nav vairs iespējams, lai gan divās pirmajās no nosauktajām nozarēm iecerētas strukturālās reformas. Visticamāk, reformas varētu palīdzēt pārstrukturēt naudas plūsmas nozarēs un veicināt šo līdzekļu efektīvu izlietošanu. Piemēram, pēc veselības ministra Jura Bārzdiņa teiktā, šogad plānotā lokālo slimnīcu un traumpunktu darbības reforma ļaus ietaupīt vien pusmiljonu latu, ko ministrija gatavojas novirzīt citiem ar veselības aprūpi saistītiem mērķiem, kur naudas trūkst, un nebūt ne budžeta deficīta samazināšanai.
Lielas konsolidācijas summas diez vai varēs veikt arī uz ministriju un valsts iestāžu rēķina. Jau šā gada budžetā ministriju un valdības darbības nodrošināšanai ir paredzēti tikai apmēram 40 miljoni latu, bet valsts pārvaldes iestāžu kopējais finansējums ir 178 miljoni.
Taču, ja palūkojas uz pašreizējo budžeta struktūru, vislielākā naudas summa - vairāk nekā 1,6 miljardi latu - ir aizgājusi sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un pabalstiem. Tā ir vislielākā budžeta pozīcija, un līdz šim šī joma ir maz skarta. Turklāt tajā nav veiktas arī nekādas būtiskas reformas, jo politiķi šai tēmai bija uzlikuši tabu. Lai gan jau iepriekš premjers Valdis Dombrovskis ir atzinis, ka diez vai turpmāk, veicot konsolidāciju, izdosies izvairīties no šīs jomas aizskaršanas.
Turklāt, pat ja politiķi vēl kaut kādu iemeslu dēļ nākamgad neķersies klāt pie sociālā budžeta, to jebkurā gadījumā vajadzēs darīt 2013.gadā, jo tad arī šajā speciālajā budžetā būs jau caurums un naudas, no kā izmaksāt pabalstus un pensijas, trūks.
"Pasaules praksē piemēri, kā rīkoties iztrūkumu gadījumā, ir dažādi. Ir gadījumi, kad valsts budžets iztrūkumu dotē no saviem līdzekļiem. Ir gadījumi, kad ir definēti noteikti pabalstu apmēri un atkarībā no situācijas ar ieņēmumiem tiek mainītas sociālās iemaksu likmes," norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa un piebilst, ka Latvijā, veidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu, šādi modeļi diemžēl nebija paredzēti.