Viņa skaidroja, ka arī šajās EP vēlēšanās turpinājusies tradīcija, ka vēlētāji izraudzījušies Eiropas lietās zinošākos kandidātus, nevis atdevuši balsis līdzīgi kā nacionālā parlamenta vēlēšanās. "Izskatās, ka arī trešo reizi ir atkārtojies tas pats modelis, ka cilvēki tomēr atdod balsis par tiem politiķiem, kuri sevi ir parādījuši Eiropas politikā," secināja eksperte.
Taujāta par jaunpienācējiem nākamajā sasaukumā – Ivetu Griguli (Zaļo un zemnieku savienība) un Andreju Mamikinu (Saskaņa), eksperte sacīja, ka Grigulei varētu nākties piedzīvot vilšanos, bet Mamikinam izdevies apsteigt saraksta līderus, jo kā žurnālists mācējis savu viedokli padarīt pievilcīgu sabiedrībai.
"Pieņemu, ka Grigules kundzei būs ļoti liela vilšanās, nonākot EP, jo daudzie solījumi, kurus viņa pauda Eiropas kampaņā, vienkārši nav EP dienaskārtībā. Frakcija, kurā viņa darbosies, bieži vien ideoloģiski būs atšķirīgās pozīcijās, nekā tā, kurā viņa bija šeit Latvijā. Paies kāds laiks, līdz viņa varēs adaptēties jaunajos apstākļos un varēs sākt darboties," vērtēja eksperte.
Savukārt Mamikinam izdevies apsteigt Eiropas lietās kompetento saraksta līderi Borisu Cileviču dažādu faktoru dēļ, piemēram, viņa kandidatūra apspriesta dažādos kontekstos, tostarp uzturēta intriga par startēšanu vēlēšanās, viņš varētu būt bijis simpātisks gados jaunajiem vēlētājiem, kuriem svarīga, piemēram, uzrunāšana sociālajos tīklos un atpazīstamība. "Mamikins tāds ir, jo viņš kā žurnālists ļoti labi arī zina, kādā veidā runāt un padarīt viedokli pievilcīgu sabiedrībai."
Vaicāta, ko nākamajā sasaukumā labāk varētu darīt jau pieredzējušie eiroparlamentārieši - Vienotības pārstāvji un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība), Ozoliņa sacīja, ka viņi jau ļoti labi pārzina, kā parlaments darbojas un paši spēj izvērtēt, kas darāms labāk. Vienlaikus kā interesantāko pirmā darba cēliena punktu Ozoliņa minēja amatu sadali. "Pirmā lieta būs panākt, lai Dombrovska kungam būtu saturīgs un smags portfelis."
Jau ziņots, ka pēc neoficiālajiem datiem, saskaitot balsis EP vēlēšanās visā Latvijā, par vēlēšanu uzvarētāju ar 46% balsu kļuvusi Vienotība, attiecīgi saņemot četrus mandātus - Valdim Dombrovskim, Sandrai Kalnietei, Artim Pabrikam un Krišjānim Kariņam. Otrajā vietā ierindojas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ar 14% balsu un vienu mandātu Robertam Zīlem. Vienu mandātu ar 13% atbalstu ieguvusi arī Saskaņa, kuru EP pārstāvēs Andrejs Mamikins. Savukārt Zalo un zemnieku savienība guvusi 8% atbalstu un EP to pārstāvēs Iveta Grigule. Tāpat EP iekļuvusi arī Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības (bijusī Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā), kuru atbalstījuši nedaudz vairāk kā 5% vēlētāju.
Oficiāli vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija nav tiesīga atklāt līdz svētdienas pusnaktij - plkst. 24, kad balsošana būs noslēgusies visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.