Bērnam vajag pastāstīt, kāpēc vecāki jūtas bēdīgi, nomākti, izmisuši, piemēram, ja viņi zaudējuši darbu, kāpēc, piemēram, uz laiku būs jāierobežo izdevumi. Tomēr tai pat laikā bērnam ir arī jāizstāsta par vecāku tālākajiem plāniem, jo bērnam ir būtiski justies drošam, ka vecāki spēj risināt konkrēto situāciju, norāda eksperti.
Kā norāda SVA, bērnam, atbilstoši viņa vecumam, pēc iespējas saprotamāk jāizskaidro konkrētā situācija, jo bērna paša dzīves pieredze ir neliela. Jāizstāsta, piemēram, ko nozīmē ekonomiskā krīze, kā tā var ietekmēt ģimeni, mammu, tēti, pašu bērnu.
Runājot par konkrētu situāciju, vecākiem nevajadzētu vispārināt un pārspīlēt, lietojot tādus vārdus kā "nekad", "vienmēr" u.tml.
Tāpat speciālisti uzsver, ka jebkurā, arī krīzes situācijā bērnam visbūtiskākais ir zināt, just un dzirdēt, ka vecāki viņu mīl. Eksperti aicina emocionāli saspringtās situācijās pastiprināti izrādīt bērnam savu mīlestību, sapratni, ieinteresētību par viņu pašu.
SVA arī norāda, ka ir svarīgi bērnu iesaistīt ikdienas dzīves norisēs - kopīgi iepirkties, kopīgi plānot iztērējamo summu, rēķināt izdevumus. Bērnam ir būtiski zināt, cik naudas vecāki atvēl viņam, cik tērē citiem izdevumiem, tādējādi bērns iemācās izjust naudas vērtību un savas vēlmes skatīt visas ģimenes kontekstā, nepieprasot īpašas lietas sev nekavējoties.
Svarīgi arī apliecināt bērnam, ka nav iespējams visu gribēto iegūt tūlīt. Piemēram, nopērkot kādu lietu, naudas var nepietikt kam citam, nepieciešamākam, norāda aģentūra, Ja bērnam tomēr ļoti gribas kaut ko iegādāties, ko šobrīd nevar atļauties, vecāki var ierosināt naudu šai lietai krāt, atliekot noteiktu summu no kabatas naudas, iesaka speciālisti.
Viņuprāt, krīzes brīdis ir piemērots tam, lai mācītu bērnu, kā izturēties pret radušos problēmu. Bērnam ir jāgūst pārliecība, ka izturoties savaldīgi un rīkojoties loģiski, samilzušās problēmas ir iespējams risināt.