Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Eksperti iesaka pensijas vecumu palielināt pamazām

Pensijas vecumu nevar palielināt steigā nākamgad uzreiz par trijiem gadiem, jo tas var radīt neparedzamas sociālas sekas lielā bezdarba un sliktās ekonomiskās situācijas dēļ. Tā secina Dienas aptaujātie eksperti, vērtējot premjera Valda Dombrovska (JL) pieļauto iespēju — 2010.gadā pensionēšanās vecumu palielināt no 62 līdz 65 gadiem. Speciālisti uzskata — agrākais, kad to varētu sākt darīt pakāpeniski, ir 2012.gads.

Lai sabalansētu nākamā gada sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, vidējā termiņā varētu palielināt pensionēšanās vecumu, norādīts Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānā. Pēc starptautisko aizdevēju vēlmes būt drošiem par Latvijas apņemšanos stabilizēt budžetu šis priekšlikums iekļauts starp vairākiem citiem arī šāgada budžeta grozījumos. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL) gan Dienai atzīst, ka detalizēti tas nav apspriests, jo tas būtu pēdējais solis, lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanas par 2 līdz 23%. Vispirms paredzēts paplašināt nekustamā īpašuma nodokļu bāzi un ieviest kapitāla nodokli.

Valdībā iespēja nākamgad strauji celt pensionēšanās vecumu nav apspriesta, Dienai teic Jana Muižniece, Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore. Viņa paredz, ka augošā bezdarba situācijā tas apdraudētu lielas iedzīvotāju grupas iztiku. Arī Pensionāru federācija to neatbalstīšot, jo ekonomikas lejupslīdē daudzi pirmspensijas vecuma cilvēki kļūst par bezdarbniekiem un "viņiem pensija ir vienīgā cerība", saka organizācijas vadītāja Aina Verze.

LM ar Pasaules Bankas ekspertiem apspriedusi pensijas vecuma paaugstināšanu, modelējot divus variantus, kā pakāpeniski sasniegt 65 gadu vecumu — dominējošo slieksni ES valstīs. Pirmajā variantā to paredzēts sākt 2012.gadā, otrajā — 2016.gadā, katru gadu pensionēšanās vecumu pagarinot par pusgadu. Pēc LM aprēķiniem, izmaiņas ik gadu skartu 28 tūkstošus cilvēku.

Šāds solis ir teju neizbēgams, jo ar 2012.gadu strauji saruks darbspējīgo iedzīvotāju skaits — darba tirgus jutīs 90.gadu dzimstības kritumu. Tad pensijā dosies 50.gados kupli dzimusī pēckara paaudze, tāpēc sociālajā budžetā veidosies jūtama iemaksu un izmaksu disproporcija. Cits risinājums būtu dzimstības veicināšana ar sociālās apdrošināšanas sistēmu, taču tas jau ir novēloti, skaidro ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Viņaprāt, vecāku cilvēku noturēšana darba tirgū var nedot gaidīto fiskālo un ekonomisko efektu, proti, Zviedrijā izpētīts, ka cilvēkiem pēc 60 strauji samazinās produktivitāte, tāpēc izdevīgāk maksāt pensijas, bet darbvietas atdot jaunākiem darbiniekiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas