Eksperti uzsver, ka V.Zatlera rīcībā ir arī cits, būtiskāks instruments – lūgt viņa izveidotajai Konstitucionālo tiesību komisijai paralēli Saeimas darbam izstrādāt precīzu grozījumu formulējumu.
Ārkārtas sēdes sasaukšanu A.Freimanis vērtē kā prezidenta atbildi uz 2.augusta referenduma rezultātu. Viņaprāt, šī rīcība ir sasteigta, jo varēja gaidīt, ka ārkārtas sēdē V.Zatlers iesniegs gatavu Satversmes grozījumu likumprojektu. “Tā ir mazliet samocīta reakcija, ko saprata arī politiķi,” norāda sociologs. A.Freimanim arī neliekas ticams, ka prezidents rosinās Saeimas atlaišanu, ja rudens sesijas laikā deputāti neizpildīs doto uzdevumu.
Sociologs šīs domas pamato gan ar nelietderību – tuvojas kārtējās Saeimas vēlēšanas, bet parlamenta atlaišanai nepieciešams ilgs laika periods –, gan ar iespēju V.Zatleram pašam zaudēt amatu, ja šādā gadījumā jāseko tautas nobalsošana un, ja vairums tomēr neatbalsta prezidenta lēmumu, no amata jāšķiras pašam prezidentam. “Prezidents joprojām ir politiska atbalsta un savas vietas meklējumos. Viņa politiskā miziņa ir ļoti plāniņa,” saka A.Freimanis.
Arī G.Ulmanis uzskata, ka atlaižot Saeimu pašreizējā situācijā riskētu pats V.Zatlers, tāpēc, pēc G.Ulmaņa vārdiem, pareizāk būtu prezidenta komisijai pašai turpināt darbu pie Satversmes grozījumiem. “Ja pateikts A, jāpasaka arī pārējie alfabēta burti,” norādīja bijušais prezidents.
Savukārt V.Zatlera preses sekretāre Inta Lase Dienai norādīja, ka prezidenta rīcība turpmāk būšot atkarīga no deputātu darba pie Satversmes grozījumiem. Viņa arī piebilda, ka "prezidents nevar dot Saeimai pavēles".