Eksperti: premjera izteikumi varētu ierobežot cilvēktiesības

Ilze Brants-Kehre, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore:

«Reakcija no vadošo personu puses ir ļoti emocionāla, viņi reaģē uz konkrēto gadījumu, jaucot vairākas lietas - ne tikai pasākumus, kur sākumā situācija bija mierīga, bet pēc tam vērsta uz vardarbību, bet viņiem nav skaidri jēdzieni - kas ir pulcēšanās brīvība, kā var pulcēties, kas ir policijas darbība, kur ir policijas atbildība. Pašreizējās diskusijas arī nav ar īpaši analītisku pieeju, un tas ir ļoti bēdīgi.

Izvērtējot pulcēšanos, jāskatās vai organizētāji ir panākuši to, ko viņi gribēja. Tomēr tas, kas notika pēc tam, ir pārņēmis visu sabiedrības un arī lēmumu pieņēmēju uzmanību. Pasākuma pirmā daļa nolikta zemākā prioritātē, tāpēc tam acīmredzot pašlaik neviens nepievērš uzmanību.

Diemžēl ideja, kas izskanēja no premjera, valsts policijas priekšnieka un Rīgas mēra, ka Vecrīgā nevarēs vairs rīkot šādus pasākumus, ir jau klasiska reakcija, ko esam pieredzējuši arī agrāk. Proti, bailes no tā, ka tas, kas nav pilnībā pārzināms un kontrolējams, uzreiz jāaizliedz un jānokontrolē. Šeit izskan reāli draudi pulcēšanās brīvībai un neizpratne par to, ko nozīmē pulcēšanās brīvība un kam ir atbildība, lai nodrošinātu kārtību un kādā veidā. Runas, ka tie, kas organizēja pašu pasākumu, ir it kā atbildīgi arī, lai izzinātu visas iespējamās sekas un to, kas notiek pēc mītiņa, pilnībā ir aplamas. Protams, ka viņi ir atbildīgi par norisi savā notikumā, bet tas, ka pēc tam var izraisīties -  nemieri vai brīdinājumi, kas nākuši caur internetu, ir jāizvērtē citām iestādēm.

Ir ļoti bēdīgi, bet tajā pat laikā likumsakarīgi, ka šādi notikumi var notikt arī Rīgā. Mēs zinām, ka šādi notikumi ir bijuši lielās Rietumeiropas pilsētās, arī Tallinā, tomēr es uzskatu, ka salīdzinājums ar Tallinu ir nevietā. Drīzāk vajadzētu salīdzināt ar Ungārijas gadījumu, kur pēc vēlēšanām protesta akcijas pārauga vardarbībā. Protams, globālā pasaulē ir pilnīgi skaidrs, ka šādas parādības ir visās demokrātiskās sabiedrībās, tai skaitā - Latvijā. Tas nozīmē, ka varas iestādēm un policijai jābūt tam gatavām.

Notikums ir šokējošs, jo tas šādā veidā pirmo reizi notika pie mums, bet es domāju, ka fakts ir likumsakarīgs. Visās sabiedrībās ir jārēķinās, ka ir jaunieši, kas varbūt ir iedzēruši par daudz vai ar zināmām antisociālām tendencēm, vai arī ir grupējumi, kas nodarbojas ar huligānismu vai vandalismu, tomēr tas nenozīmē, ka mēs tagad nokontrolēsim situāciju, ka visiem jāsēž mājās un vairs nedrīkst pulcēties.

Vardarbība nav leģitīma nevienā sabiedrībā un pārkāpumi būs jāsoda, tomēr arī sodam jābūt samērīgam, jo, ja tā mierīgi runā, nekādi reāli draudi varai tomēr nebija. Jā, šie nemieri bija ļoti lieli, bet, ja salīdzina ar citām Eiropas pilsētām, piemēram, mierīgajām Skandināvijas valstīm Dāniju un Zviedriju, arī tur tādas lietas notiek. Valsts un tiesībsargājošām iestādēm jābūt gatavām šādām situācijām, lai nodrošinātu kārtību. Un tas nenozīmē, ka vajadzētu ierobežot demokrātiju un brīvības.»

Sarmīte Ēlerte, bijusī laikraksta Diena redaktore:

«Pēc vairāku nedēļu nemieriem Grieķijas premjerministrs publiskās runās vairākkārt uzsvēra - mēs nekādā veidā negribam ierobežot vārda brīvību, izpausmes brīvību, bet mums ir jānovērš tas, ka tiek apdraudēta citu cilvēku drošība. Un tieši refleksijas par šo jautājumu visvairāk pietrūkst Godmanim, Segliņam, Daudzem un citiem politiķiem, jo bija pilnīgi skaidrs, ka vakar drošības struktūras nebija spējīgas aizstāvēt cilvēku tiesības, sabiedrības tiesības uz mierīgiem mītiņiem un uz mierīgām demonstrācijām.

Tas, kas šobrīd, manuprāt, ir visbīstamākais - politiķu tekstos un zemtekstos skan, ka nekas tāds, un ar to ir domāti mītiņi, vairs netiks pieļauts. Godmanis teicis - jebkuri mēģinājumi atkal iet un aicināt netiks pieļauti. Ko tas nozīmē? Arī turpmāk, vai Štokenbergam vai ne Štokenbergam, cilvēkiem, politiķiem, nepolitiķiem būs tiesības rīkot un aicināt uz šādiem mītiņiem. Taču valsts policijas un drošības struktūru uzdevums demokrātiskā iekārtā jau nav aizstāvēt varu pret tautu, viņu pienākums ir nodrošināt sabiedrības tiesības gan uz izteikumu brīvību, gan uz sabiedrības drošību.

Kā varēja tikt pieļauts, ka tiek apgānīts Saeimas nams, kā varēja tikt pieļauts, ka tiek apdraudēta policistu veselība un drošība? Mums taču ir piemēri - 16.martā drošības struktūru klātbūtne ielās bija tāda, ka bija pilnīgi skaidrs, ka nekādi nemieri vai grautiņi, vai uzbrukumi vienkārši nevar notikt. Un tad, kad praida organizētāji gribēja to organizēt, viņus «cilāja» no viena laukuma uz otru, no viena parka uz otru, lai novērstu, iespējams, pārmērīgu drošības apdraudējumu.

Šajā situācijā, kad bija iepriekš zināms, ka internetā publicēti aicinājumi uz vardarbību, uzskatu, ka drošības struktūras ir parādījušas savu nesagatavotību un nespēju nodrošināt demokrātisko tiesību uz vārda brīvību.
Es pilnīgi piekrītu Godmanim, ka ir jāizmeklē un ir ļoti bargi jāsoda visi tie huligāni, kas vakar nodarbojās ar demolēšanu, bet tai pašā laikā iekšlietu ministra šokējošās īsziņas, kuras viņš sūtīja Pabrikam un Štokenbergam, vedina domāt, ka viņš pauž zināmu gandarījumu. Viens no svarīgajiem jautājumiem, kas ir jāizmeklē ne tikai policijai vai drošības struktūrām iekšēji, bet izveidotai politiķu un ne politiķu komisijai, ir - kā tāda lieta varēja notikt.

Aizliegums turpmāk organizēt šādus mītiņus nozīmētu, ka tiktu ierobežotas Latvijas Satversmē garantētās tiesības. Tomēr, jāsaka, ka laiki var būt visādi, iespējams, šai dzīvē laiki kļūs vēl grūtāki un sarežģītāki, bet tas taču nenozīmē, ka Latvija vairs nevarēs būt demokrātiska valsts. Šāds aizliegums pašlaik izskanējis no politiķu nepārdomātiem izteikumiem, bet tas nāk no viņu iekšējām dvēseles dzīlēm, un tāpēc mums ir jābūt ļoti modriem.»