Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks portālam Diena.lv norādīja, ka reputācija nav juridiski pierādāma lieta, par kuru būtu iespējams lemt tiesas zālē. Taču tas nemazina reputācijas svarīgumu, vērtējot amatpersonu darbību. Kā piemēru viņš min no Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš pagaidām no juridiskā viedokļa ir pilnībā nevainīgs, taču viņa reputācija ir visai skandaloza. "Tas ir politiķis ar sliktu reputāciju, kurš tieši šī iemesla dēļ nevarētu ieņemt nekādus augstus amatus," uzsvēra K. Sedlenieks.
"Viens no skaļākajiem gadījumiem pēdējos gados, kad tika izvirzīts jautājums par kādas amatpersonas reputāciju, bija tobrīd vēl Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktora Valda Zatlera izvirzīšana Valsts prezidenta amatam. Tobrīd šā cilvēka reputāciju nopietni apdraudēja gan viņa atzinums, ka ir ņēmis kukuļus, gan pats izvirzīšanas process. Taču toreiz Saeimas Mandātu un ētikas komisija atteicās šo gadījumu vērtēt," atcerējās K.Sedlenieks. Viņš arī apšauba, vai ir iespējams atrast izmērāmus kriterijus reputācijas novērtēšanai.
Kā piemērs tiek minēts viens no pretendentiem uz LTV valdi Rolands Tjarve, kurš savulaik tika atlaists no darba LTV saistībā ar finanšu pārkāpumiem."Šo faktu dažādi eksperti vērtē dažādi, ņemot vērā pārkāpuma neviennozīmīgo raksturu, taču, manuprāt, tas rada reputācijas problēmas," norādīja K.Sedlenieks.
Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika portālam Diena.lv skaidroja, ka reputācijai ir gan subjektīvā, gan objektīva daļa. Un pēdējo veido pārbaudāmi fakti, kurus var un vajag rūpīgi izvērtēt. Tā, piemēram, I.Voika minēja, ka pašlaik R.Tjarvem ir reputācijas problēmas, tieši tādēļ ir ļoti svarīgi pārbaudīt visus faktus. Cik lielā mērā kādreizējā atlaišana bija vai nebija politiski motivēta, vai pretimnākšanā kādam uzņēmumam bija vērojams savtīgs labums utt. I.Voika arī uzsvēra, ka šajā gadījumā ļoti svarīgs ir paša R.Tjarves skaidrojums, kā arī kolektīva viedoklis. Pētniece arī izteica cerību, ka savā vērtējumā NEPLP neaprobežosies ar vērtējumu, ka notiesājoša sprieduma nav, tātad viss automātiski ir kārtībā. Jo notiesājoša sprieduma neesamība vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir laba reputācija. I.Voika stāstīja, ka savulaik Delna, vērtējot, deputātu kandidātu reputāciju, ir ņēmusi vērā arī iespējamos riska faktorus, piemēram, bieža partiju maiņa, lieli skaidras naudas uzkrājumi utt. Pētniece arī uzskata, ka cilvēkam, kurš ir negodīgs privātajā dzīvē, ir risks kļūt negodīgam arī savā publiskajā darbībā.
Kā portālam Diena lv. norādīja Latvijas Universitātes profesore, filozofe Skaidrīte Lasmane, reputācija ir cilvēka morāls novērtējums, viņa publiskā identitāte, jeb, citiem vārdiem sakot, uzticamība.
"Cilvēka publisko identitāti var apdraudēt dažādi skandāli, kurus reizēm var radīt arī mākslīgi, tāpēc vienmēr ir ļoti uzmanīgi jāizdara vērtējums un to nedrīkstētu balstīt tikai uz baumām," uzsvēra filozofe.
Tāpat S.Lasmane norādīja, ka reputāciju ir ļoti grūti izmērīt pēc kādiem objektīviem kritērijiem, jo lielā mērā tā balstīta sabiedrības priekšstatos, kas ir vai nav godīgi un ētiski. Līdz ar to S.Lasmane, nenoliedzot labas reputācijas svarīgumu, šaubās, vai to vajadzētu kādā konkursā uz kādu amatu izvirzīt par svarīgāko kritēriju.
Tajā pašā laikā filozofe atzīst, ka ir vairākas gluži konkrētas lietas, kas var graut politiķa reputāciju jeb uzticamību. Kā piemērs tiek minēts skandāls ar Saeimas deputātu Dzintaru Zaķi (Vienotība), kurš ar nodokļu shēmas palīdzību vēlējās apiet pilnu nodokļu iemaksu, iegādājoties jaunu automašīnu. "Šāda rīcība sagrāva konkrētā politiķa uzticamību, klausoties viņa runas, es vairs viņam nevaru uzticēties nevienā jautājumā. Domāju, pēc skandāla tieši reputācijas problēmu dēļ deputātam bija jānoliek mandāts," norādīja S.Lasmane. Filozofe arī uzskata, ka atšķirībā no ASV Latvijā politiķu privātās dzīves peripētijām nevajadzētu ietekmēt to publisko darbību.
Saeimas deputāte un pretkorupcijas pētniece Rasma Kārkliņa (Vienotība) portālam Diena.lv pauda atšķirīgu viedokli, norādot, ka reputācija ir nevis subjektīva, bet ļoti objektīva lieta. "Ja runājam par kāda cilvēka atbilstību kādam amatam, ir jāvērtē viņa profesionālā reputācija. Un tā ir izmērāma pēc konkrētiem kritērijiem, piemēram, iepriekšējā profesionālā pieredze, paveiktie darbi, pieņemtie lēmumi, atsauksmes no bijušajām darba vietām. Tās ir ļoti konkrētas un izmērāmas lietas, " apgalvoja R.Kārkliņa.
Deputāte arī atzina, ka, runājot par politiķiem, piemēram, kriminālprocesa ierosināšanas fakts pats par sevi vēl nav pamats reputācijas apšaubīšanai, jo pašreizējais kriminālprocesa ierosināšanas slieksnis ir ļoti zems, to var ierosināt gandrīz pret jebkuru. Jautāta, vai privātās dzīves reputācijai vajadzētu ietekmēt amatpersonu vai politiķu politisko darbību, R.Kārkliņa norādīja, ka tikai tiktāl, cik tas ietekmē publisko un profesionālo amata pienākumu pildīšanu.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (saskaņas Centrs) portālam Diena.lv norādīja, ka viens no universāliem Saeimas deputātu reputācijas novērtējumiem ir Saeimas vēlēšanās vēlētāju liktie plusi un mīnusi. V.Orlovs uzskata, ka partijas nedrīkstētu amatos virzīt tos politiķus, kuri saņemuši būtisku skaitu vēlētāju svītrojumu pēdējās Saeimas vēlēšanās. V.Orlovs arī atzina, ka reputācijas jautājumos paļaujas uz Providus un Delna ekspertu vērtējumiem.