Eksperti vērtē partijas, kas cīnīsies par vietām Rīgas domē

Tak cilveki aizejiet nobalsojiet par SCP un Loskutovu lai pārvar barjeru! Tas tak nonsens TB/LNNK ja būs atkal domē ar Birkirm,Batjkām kuri varēs Loskutovam ieņirgt ģīmī!

uzpeldējis žurnalistikas līķītis strautmane

Jautri: vienam liekas, ka kāds kandidāts ir narciss, otram - ka "otrais tēvadēls" - nu gan analīze. Man liekas, ka viens eksperts ir noēdies un mazvērtības kompleksu apsēsts lūzeris, bet cits - garāmgajējs, kuram pie kājas viss, kas Rīgā notiek.

Kas tie, atvainojos, par ekspertiem? Vai tad par tādiem netiek uzskatīti cilvēki, kuru domas sabiedrība ciena? Piemēram, Ījabs. tukša vieta, ne eksperts. Miljonāra sievai ari ir labi un droši " ekspertēt" - sēdi tik un runā, atbildības nu nekādas.

Cik Tev gadinju?Laikam tiesam studenta vecumaa,ja nav bijis laiks pasekot LPP-LC izcilajam"grabj ko var" gajienam kops 90 tajiem gadiem.Nekas-gudriba jau daudziem taa pavelaak iestajas,neuztraucies-bus labi:)

Man vienalga ko te raksta tā saucamie eksperti, es tik un tā balsošu par A.Šleseru, jo viņš vienīgais ir īsts saimnieks kurš pilda vēlētājiem dotos solījumus! Es atbalstu LPP/LC!

Vērtējums ir gana objektīvs. Iezīmēts vēlētāju noskaņojums, labi komentāri par programmām. Kā pietrūkst? Programmu salīdzinājuma pa blokiem: sociālais, drošības, nodarbinātības uc. Būtu labi pakomentēt programmu ticamību , arī saistībā ar Rīgas varas partiju iepriekšējo vēlēšanu solījumiem. Nu ko, tagad vārds vēlētājiem! Par labām pārmaiņām!

Vai sabiedriskā televīzija atbalsta manipulēšanu ar vēlēšanu rezultātiem? Piektdiena, 5. jūnijs (2009) 16:08 Politisko partiju apvienība „Libertas.lv” ir nosūtījusi vēstuli Latvijas televīzijas ģenerāldirektoram Edgaram Kotam un raidījuma „Kas notiek Latvijā?” vadītājam Jānim Domburam ar lūgumu novērst slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju raidījumā „Kas notiek Latvijā?”. „Libertas.lv” kategoriski noraida priekšvēlēšanu debatēm veltītā raidījuma „Kas notiek Latvijā?” dalībnieku atlases kritērijus. Raidījuma veidotāju atrunas, liedzot Libertas.lv un vēl citu partiju pārstāvjiem dalību raidījumā, ir pretrunā ar sabiedriskās televīzijas galveno mērķi un uzdevumiem. „Sabiedriskās televīzijas uzdevums ir uzrunāt VISU Latvijas sabiedrību[1],” savukārt to iespējams panākt tikai, ļaujot izteikties visiem sabiedrības pārstāvjiem, nevis atlasītām politiķu grupām. Raidījuma „Kas notiek Latvijā?” veidotāju izvēlētais atlases kritēriju veids – aicināt partijas pēc priekšvēlēšanu reitingiem ir bēdīgi slavenā „pašpiepildošā pareģojuma” (self-fulfilling prophecy- no angļu val.)[2] piemērs. Nepārtraukti aicinot publiskajā vidē izteikties „populārākās” partijas, tiek patiešām nostiprināta viņu atpazīstamība un popularitāte, savukārt ignorējot citu partiju balsis, tiek mazinātas to izredzes tapt sadzirdētiem. Tas ir klajā pretrunā ar sabiedriskās televīzijas uzdevumiem. Īpaši traģiski ir tas, ka šāda sabiedriskās televīzijas raidījuma veidotāju nostāja tikai veicina dubultmorāli, kas izveidojusies sabiedrībā priekšvēlēšanu laikā. Turklāt tā ir dubultmorāle, pret kuru tik emocionāli vēl nesen iestājās arī raidījuma „Kas notiek Latvijā?” veidotājs Jānis Domburs[3]. Sabiedriskās televīzijas princips atlasīt dalībniekus pēc reitingu principiem, rada pamatu arī mākslīgi radīt reitingus, tos pārdot vai pirkt. Turklāt īpaši nepieļaujami aicināt raidījumā piedalīties tikai ierobežotu dalībnieku klāstu ir situācijā, kad, kā liecina dažādu aptauju rezultāti, vairāk nekā 20% jeb katrs piektais no vēlētājiem vēl nav izlēmis, par kādu politisko spēku atdot savu balsi vēlēšanās. Kā zināms, „Radio un televīzijas likuma” 17.pants nosaka, ka jebkurai raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem, bet šī paša likuma 62.pants īpaši norāda uz sabiedriskās raidorganizācijas uzdevumu nodrošināt, ka tās pārraidīto sabiedriski politisko raidījumu vadītāji ir politiski neitrāli. Likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 12. pants nosaka, ka personām, kas vada sabiedrisko raidorganizāciju raidījumus, aizliegts raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Taču uzaicinājums vai noraidījums dalībai raidījumā ir netieša, bet tomēr aģitācija balsot par vai pret kādu no partijām. Gan likums „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (33.pants), gan likums „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (35.pants) nosaka, ka dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā ir aizliegta. Ja ir priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta, tad nav nekāda pamatojuma “populārāko” partiju pārstāvjiem izmantot vēl vienu tribīni, lai paustu savas idejas un kuplinātu savu iespējamo vēlētāju skaitu. [1] LTV ģenerāldirektora Edgara Kota atklātā vēstule. [2] Pašpiepildīšanās pareģojums jau sākotnēji ir aplams situācijas pieņēmums, kas veicina uzvedību, kas rada apstiprinājumu sākotnēiji aplamajam pieņēmumam. Merton, Robert K (1968). Social Theory and Social Structure.

teica kurmitis un aizgaja palaist smaku citā vietā.

kārtējais sorosītu īpaši objektīvais vērtējums!

He he... 15:27 Atkal ekspertos tikai JL sulaiņi. Nožēlojami, Diena!

Neteiktu, ka tas vērtējums stipri nopietns, it īpaši Strautmane šoreiz vērtē kā tīri emocionāls cilvēks, un sievietei tas ir tikai apsveicami, jo sieviete emocionalāka, jo simpatiskāka. Pēc manām domām - tas viss ir lieks laika tēri'ņš. Nevajag sarežģīt pašsaprotamas lietas. Ir partijas, kas bija pie varas visus pēdējos gadus, un kas novedušas valsti līdz tādai situācijai, jo darbojušās tīri tikai savu sponsoru interesēs, un visi zina, kuras tās ir. Unir partijas, kas, kaut ne ideālas, tomēr, vairāk vai mazāk, darbojas sabiedrības interesēs, arī visi tās zina, Un, ja gribat labu Latvijai un Latvijas tautai - balsojiet par otrajām. Lai politoloģi nesarežģī pašsaprotamas lietas.

Pacieties, gana jau arī Jūus laiks pienāks. Civilizētās valstīs politikā, lai par Tevi vispār runātu, ir jākāpj ilgi pa karjeras kāpnēm. Nevis kā pie mums - ikviens, kas nupat nodibinājis kādu pulciņu, domā, ka ir lieli aktieri.

Strautmanes teiktais par Šleseru - desmitniekā, turklāt amizanti.

Kur tu redzi latviešu politisko vienotību? Vai tad ir kāda lielpartija ar nemainīgu kursu ..........................ja neskaita uz pašiznīcināšanos? Ja tev liekas ka 2 partijas kontrolē Maskava kas tada gadījuma kontrolē pārējās?