Pēc eksperta teiktā, salīdzinoši zemās izglītības, komunālo maksājumu un citu nozīmīgu sfēru izmaksas vienmēr Latvijā radīs objektīvi lielāku inflācijas līmeni nekā pārējā Eiropas Savienībā. Līdz ar to ar pašreizējo 4,2% inflāciju Māstrihtas kritēriju sasniegšana, kas nosaka, ka inflācijas līmenis nevar pārsniegt 3%, būtu "akla veiksme vai sarežģītas ķīmiķošanas rezultāts".
Viņš norāda, ka Latvijā cenu līmeni un līdz ar to arī inflācijas rādītājus ietekmē galveno resursu, naftas un pārtikas, cenu kāpums pasaulē. Turklāt Latvijā cenu līmeņi uz šīm izmaiņām reaģē ar dažu mēnešu aizturi, līdz ar to patlaban esot iespējams prognozēt, ka inflācijas rādītāji 2011.gada vidū nedaudz pārsniegs 5%.
Gada nogalē un nākamajā gadā inflācija varētu saglabāties līmenī virs 5%, kas nesakrīt ar Finanšu ministrijas prognozēm, kā rezultātā, lai izpildītu eiro prasības, Latvijai nāktos mākslīgi panākt patēriņa cenu un algu nepalielināšanu. "Tas būtu ļoti sarežģīti un valstij grūti izdarāms," piebilda Vaikulis.
Tāpat arī inflāciju pastarpināti radot paaugstinātais pievienotās vērtības nodoklis, dažādie akcīžu likmju palielinājumi, kā arī elektrības un citu resursu tarifu kāpums. "Turklāt neizskatās, ka tuvāko piecu gadu laikā valsts varētu nodokļus samazināt," akcentēja eksperts.
"Pasīva inflācijas pieauguma vērotāja statusā ir arī bezzobainā Latvijas Banka, kura ar visu savu ekonomistu baru jau gadiem pilda tikai dārga konsultanta lomu," uzsver Vaikulis.
Jau ziņots, ka šā gada martā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, bija par 4,2% augstāks. Precēm cenas pieauga par 5,9%, bet pakalpojumiem - kritās par 0,2%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Jaunākajās makroekonomikas prognozēs 2011.gada vidējais inflācijas līmenis patlaban tiek prognozēts 3,5%, ietverot tās nodokļu izmaiņas, kas paredzētas līdz ar 1.jūliju.