LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Jānis Kleperis laikrakstam Diena zibeni definē kā elektrisko izlādi atmosfērā, izlāde varot notikt starp diviem mākoņiem vai arī starp mākoņiem un zemi, visbiežāk negaisa laikā.
J. Kleperis arī stāsta - zibens parasti mēdz iespert apkārtnes augstākajā vietā, piemēram, augstākajā kokā, skurstenī, tornī, ēkā. Ja cilvēks ir augstākais punkts, zibens var iespert cilvēkā, kā tas mēdz notikt. Taču var gadīties, ka zibens daba ir diezgan neizzināma, piemēram, zibens no visiem kokiem visbiežāk izvēlas tieši ozolus. "Ozoli bieži atrodas uz āderu vietām," viņš paskaidro. Lai pasargātu ēkas no zibens, viņš rosina iegādāties zibensnovedējus. Kā noskaidrojusi Diena, privātmāju īpašniekiem zibensnovedēju iegāde nav reglamentēta, tā ir katra paša ziņā.
Rīgas Austrumu slimnīcas Apdegumu centra Uzņemšanas nodaļas vadītājs Jānis Kundziņš savukārt saka: ne vienmēr par saņemtā sitiena nopietnību ar zibens strāvu var spriest pēc apdegušā laukuma uz ķermeņa. "Cilvēkam varētu šķist, ka sarkanā josla piemēram, ap kaklu, uz kuras ir bijusi ķēdīte, ir niecīga, lai vērstos pēc palīdzības," viņš saka. "Ir jāsaprot, ka runa ir par milzīgu voltāžu, kas uz ķermeņa, iespējams, ir atstājusi salīdzinoši niecīgas pēdas, bet bojājumi, ko tā var nodarīt, piemēram, nervu sistēmai vai sirdij, var būt ļoti nopietni." Klīnikas Gaiļezers direktors Ēriks Kalniņš saka: zibens spēriena rezultātā pirmais, kas cieš, ir cilvēka motors - sirds, proti, rodas sirds ritma traucējumi
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka šogad Latvijā jau
reģistrēts 51 ugunsgrēks, kura iespējamais cēlonis bija zibens lādiņš. Mediķi pēdējo divu mēnešu laikā braukuši izsaukumos pie pieciem pacientiem pēc
zibens spēriena. Pēdējā cietusī bija kāda 42 gadus veca sieviete, kurai,
iespējams, iespēris zibens Liepājas rajonā.