Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda bijušais Latvijas ārlietu ministrs un ekspremjers Valdis Birkavs.
"Krievijas faktors Latvijas vēsturē, Latvijas teritorijā ir bijis aktuāls vairāk nekā tūkstoti gadu un būs aktuāls arī nākamo tūkstoti gadu. Jautājums ir, ko mēs vēlamies panākt? Un tad jau mēs varam sākt sarunu par ārpolitisko konceptu, kas nebūt neiet Austrumu virzienā, bet kas nostiprina mūsu kultūrvēsturisko kopienu ar tām valstīm, ar kurām mūsu attiecības ir bijušas pat ilgāk nekā ar Krieviju," paskaidroja Birkavs.
Viņš norādīja - savulaik bijis pārliecināts, ka attiecības ar Krieviju uzlabosies brīdī, kad Latvija iestāsies NATO un līdz ar to noņems lielāko problēmu abu kaimiņvalstu attiecībās.
"Iestājoties NATO un iestājoties ES, mums bija jāpārskata savas attiecības ar Krieviju. Mums bija jāmaina attieksme, veidi, retorika, ne principi, bet tas nenotika," atzina ekspremjers, minot, ka "daži politiķi pēc iestāšanās NATO pat kļuva vīzdegunīgi un plātījās, ka Krieviju mēs gandrīz vai ar sapuvušām olām nomētāsim".
"Tā ir bijusi neprofesionāla politika. Ne Ārlietu ministrijas - Ārlietu ministrija visumā ir korekti vedusi savu politiku. Tomēr kopumā mums nav bijusi profesionāli pareiza attieksme attiecībā pret Krieviju. Tā nav bijusi pragmatiska un gudra, bet tikai nacionāla," uzsvēra Birkavs.
Savukārt uz jautājumu par partiju starpā joprojām nereti manāmo retoriku par Krievijas vēlmi pārņemt varu Latvijā un kaimiņvalsts pārlieku lielās ietekmes bīstamību ekspremjers sacīja: "Bīstamība nav kritērijs. Kritērijs ir, ko mēs vēlamies sasniegt, ar kādiem līdzekļiem."
"Ir ļoti svarīgi saprast, ka lozungi var palīdzēt vēlēšanās, bet nevar palīdzēt atrisināt Latvijas valsts problēmas, ja nav skaidri saprotams, ko vēlas. Vienkārši dzīvot labi nav politisks lozungs, un vienkārši bailes no lielā kaimiņa arī nav politika," piebilda Birkavs.