Man ir dažas idejas, kā palīdzēt valstij kopumā un ražošanas uzņēmumiem atsevišķi.
Arvien biežāk presē parādās bēdīgs stāsts par kārtējo bankrotējušo uzņēmumu. Tas nenoliedzami izraisa atšķirīgas izjūtas, kuras vairāk ir iekrāsotas izbrīna nokrāsā. Mēģināšu izskaidrot savu nostāju, balstoties uz ilggadīgu pieredzi sadarbībā ar dažādiem rūpniecības uzņēmumiem.
Velkot paralēles ar slima organisma ārstēšanu, gribu pieskarties jautājumam, kas ir saistīts ar ražotājiem, kuri ir "saslimuši" un tāpēc atrodas uz bankrota robežas vai strauji tai tuvojas. Ārsts izraksta recepti zālēm, kas nepieciešamas, lai slimnieks izveseļotos. Dažreiz zāles domātas profilaksei, lai slimība nesāktos. Diezgan droši var apgalvot, ka viens no šādas ražotāju saslimšanas iemesliem pēdējā laikā ir enerģijas un kurināmā cenu straujais pieaugums. Tas nozīmē, ka steidzami, katram uzņēmumam ir jāraksta recepte enerģijas taupīšanai uzņēmumā.
Kopš valsts neatkarības atgūšanas esmu līdzdarbojusies Eiropas Savienības, amerikāņu, nīderlandiešu un dāņu projektos enerģijas patēriņa datu analizē vairāk nekā 100 Latvijas ražošanas uzņēmumu. Katram uzņēmumam ir izstrādāti no 5 līdz 10 priekšlikumiem enerģijas patēriņa samazināšanai. Tikai daži no šiem uzņēmumiem ir ieklausījušies un realizējuši piedāvātās idejas.
Mūsu izpēte liecina — ja salīdzinām vienas nozares uzņēmumus mūsu valstī un Dānijā, izrādās, ka uz vienu tonnu pārstrādātās produkcijas Latvijas piena ražotāji tērē 2,5 reizes vairāk enerģiju, gaļas ražotāji — gandrīz trīs reizes vairāk, bet maizes ražotāji — 2,1 reizi vairāk enerģijas uz vienu tonnu maizes. Līdzīgā situācijā atrodas arī citu rūpniecības nozaru pārstāvji.
Norvēģijā pēdējo piecu gadu laikā tiek vākta un analizēta informācija par katra uzņēmuma enerģijas patēriņu. Ir darīts viss, lai dati būtu konfidenciāli, un tajā pašā laikā katram uzņēmumam ir iespēja sevi salīdzināt ar citiem nozares pārstāvjiem, kuru nosaukumi paliek slepenībā. Šādā veidā tiek dota iespēja uzņēmumam prognozēt savas produkcijas konkurētspēju tieši no enerģijas lietderīgas lietošanas viedokļa.
Latvijas pieredze liecina, ka par enerģijas lietošanas ikdienas analīzi un tās nepieciešamību uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ vēl joprojām reti aizdomājas, kaut arī tā komplektā ar enerģijas patēriņa pārvaldību var dot iespēju bez lieliem kapitālieguldījumiem ekonomēt enerģiju no 10% līdz 20% apjomā no kopējā enerģijas patēriņa.
Ir arī cits aspekts uzņēmumu enerģijas nelietderīgas izmantošanas problēmai. Tas nav tikai atsevišķu uzņēmumu izdzīvošanas jautājums. Tas ir arī valsts ekonomiskās attīstības jautājums, it īpaši, ja atceramies Zviedrijas premjerministra Frēdrika Reinfelda veiksmes stāstu par videi draudzīgāku enerģijas lietošanas tirgus veicināšanas mehānismu un panākto enerģijas patēriņa reālo samazinājumu šīs Skandināvijas valsts līmenī.
Enerģijas receptei ražošanas uzņēmumam šoreiz ir jābūt tādai, lai tā panāktu aktīvu rīcību gan no valdības, gan uzņēmuma puses.
Ko darīt valdībai, kura grib izkļūt no ekonomiskās krīzes? Eiropas Savienības energoservisa un enerģijas gala lietotāja energoefektivitātes direktīva jau visu ir pateikusi priekšā. Vajag tikai labu gribu tās īstenošanai no valdības puses. Tam ir nepieciešams koriģēt Ministru kabinetā akceptēto pirmo energoefektivitātes rīcības plānu: mainot bezpersonisko, formālo pieeju dokumentā uz konkrētu pasākumu ieviešanu, lielāku uzsvaru pievēršot uzņēmumiem kā enerģijas gala lietotājiem. Nacionālā attīstības plāna izmaiņās ir jāietver konkrēta rīcība, kā valsts ar konkrētiem pasākumiem palīdzēs uzņēmumiem izdzīvot. Ir nepieciešams nevis dāvinājums atsevišķiem uzņēmumiem, bet konkrēts rīcības plāns, kā veicināt energoefektivitātes pasākumus tajos. Es neaicinu izdomāt no jauna riteni. Es aicinu mūsu valsts premjeru un valdību vienkārši pārņemt Eiropas valstu pozitīvo pieredzi.
Ko darīt tam uzņēmumam, kas saprot krīzes situācijas tuvošanos? Vispirms pieņemt lēmumu par nepieciešamību samazināt enerģijas patēriņu. Tad, kad uzņēmuma vadība ir to izdarījusi, enerģētiķim vai tehnologam vajadzētu sākt ar visvienkāršāko: iepazīties ar attiecīgās nozares uzņēmumu īpatnējo enerģijas patēriņa salīdzinājumu. Tie, kuri ielūkosies Eiropas Savienības projekta mājaslapā www.bessproject.info, par enerģijas patērētāja pārvaldību un energoefektivitātes pasākumiem dažās nozarēs jau šobrīd atradīs informāciju latviešu valodā. Šīs nozares ir piena, gaļas, maizes, alus, tekstila ražotnes un ķīmiskās tīrītavas (arī veļas mazgātavas). Citu nozaru pārstāvjiem informācijas dati būs jāpielāgo. Svarīgi ir saprast, ka katram uzņēmumam pašam ir jāapzinās, ka viss nepieciešamais ir izdarīts, lai katrs var sevi salīdzināt ar citiem nozares uzņēmumiem un izvēlēties energoefektivitātes pasākumus, kas veicami šodien un rītdien.
Vajadzētu integrēt Nacionālajā attīstības plānā profesionālu energoefektivitātes pasākumu iniciēšanu uzņēmumos valsts līmenī. Ieguvēji būtu gan valsts, gan uzņēmumi.