Finansējumu traumpunktu darbībai turpmāk plānots piešķirt atkarībā no gada laikā apkalpoto pacientu daudzuma. Šim nolūkam iecerēts traumpunktus dalīt divās kategorijās - traumpunkti, kas gada laikā aprūpē virs 3500 pacientiem, un traumpunkti, kas gada laikā apkalpo līdz 3499 pacientiem.
Kā valdības sēdē sacīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS/Liepājas partija), plašas reformas nozarē bijušas plānotas jau iepriekš, taču saspringtās budžeta situācijas dēļ to īstenošanas laika grafiks saspiests un tās tiks veiktas ātrāk.
Veselības ministrijas (VM) Valsts sekretārs Rinalds Muciņš pauda, ka līdz ar to traumpunktu finansējuma apmērs turpmāk būšot atbilstošs to darba apjomam.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs pauda bažas, ka līdz ar šīm izmaiņām ievērojami mazāku finansējumu saņems tie traumpunkti, kuros pacientu skaits būs kaut vai tikai nedaudz mazāks par 3500 gadā.
Līdz ar to šiem traumpunktiem varētu nebūt pietiekami daudz līdzekļu, lai strādātu visu diennakti, kas ir būtisks to darbības priekšnoteikums, norādīja Kalējs.
"Stipri jādomā, vai pacientu skaits ir objektīvs rādītājs," sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs, norādot, ka neatliekamā palīdzība traumpunktā nav ekskluzīvs pasākums un to būtu nepieciešams saņemt ikvienā apdzīvotā vietā. Pēc viņa teiktā, varētu pat veidoties situācija, ka pacients, lai apkoptu pārgrieztu brūci, būtu jāved pat 50 kilometrus tālu.
Turklāt traumpunktu liktenis varētu būt arī atkarīgs no traumu sezonalitātes attiecīgajā vietā, piemēram, ir vietas, kur vairāk traumu ir tieši ziemā - pie slēpošanas vietām -, bet mazāk vasarā, sacīja Kalējs.