FM priekšlikumos gan pensiju mazināšana, gan būtiskas nodokļu izmaiņas
Pēcpusdienā par Finanšu ministrijas (FM) jaunajiem priekšlikumiem budžeta izdevumu samazināšanā amatpersonas apspriedās koalīcijas partiju, sociālo partneru sanāksmē pie Valsts prezidenta Valda Zatlera un vienojās par atbalstu E.Repšes nosauktajiem skaitļiem. Taču ne premjers, ne finanšu ministrs pēc Rīgas pils apmeklējuma nebija gatavi atklāt, kādi konkrēti ir aiz slēgtām durvīm apspriestie FM priekšlikumi. Dienas rīcībā tie nonāca neoficiāli. Nepilnu trīs lappušu garais dokuments liecina, ka budžeta jostas savilkšanai FM piedāvā virkni smagu lēmumu, starp kuriem viens no radikālākajiem ir priekšlikums samazināt visas pensijas par 15% un no 1.janvāra atkal samazināt par 30 santīmiem paaugstinātās piemaksas pie pensijām par darba stāžu. Šādu izmaiņu pieņemšana ar grozījumu spēkā stāšanos, kas paredzēta no 1.jūlija, pēc FM aplēsēm, vēl šogad valsts budžetā (sociālajā) ļautu ietaupīt 106 miljonus latu, savukārt nākamajos trijos gados vidēji 220 miljonus latu ik gadu. Vēl pirms pāris dienām valdības amatpersonas solīja, ka pensiju samazināšanai valdība klāt neķersies.
Bez pensiju cirpšanas FM piedāvājusi atteikties arī no neapliekamā minimuma (pašlaik 90 latu), kā arī par 20% samazināt minimālo algu. FM aplēsusi, ka neapliekamā minimuma atcelšana valsts ieņēmumus šogad papildinātu par 71,6 miljoniem latu, nākamajos gados — par 171,8 miljoniem latu ik gadu. Minimālās algas samazināšana budžeta izdevumus ļautu samazināt vidēji par 130—170 miljoniem latu šogad, attiecīgi par 260— 345 miljoniem latu nākamajos gados. Minimālās algas samazināšana ietver arī valsts budžeta iestādēs strādājošo algu fondu apcirpšanu. Starp skarbajiem FM priekšlikumiem ir arī izdevumu samazināšana izglītībai, paredzot, ka par 13,7 miljoniem latu šogad tiek apcirptas dotācijas pašvaldību sporta, mūzikas un mākslas skolām, kultūras namiem, pirmsskolas pedagogu darba samaksai. Jostas savilkšana, šogad ietaupot ap 80 miljoniem latu, paredzēta arī iepriekš par prioritārajām atzītajās veselības, iekšlietu, izglītības, aizsardzības ministriju nozarēs. Izdevumus par diviem miljoniem latu paredzēts apcirpt arī sabiedriskajam radio un televīzijai. Budžeta samazinājumi plānoti arī atsevišķām programmām, starp kurām ir subsīdijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Kopumā īstenojot FM priekšlikumus, budžeta izdevumus līdz 2.lasījumam varētu samazināt par 463— 506 miljoniem latu. Lai vairotu budžeta ieņēmumus, FM piedāvā nodokļu izmaiņas, kuras gan lielākoties paredzētas nākamajos divos gados. FM lēsusi, ka šogad izmaiņas nodokļos budžeta ieņēmumus ļautu palielināt par 96,3 miljoniem latu.
Vienošanās par atbalstu FM priekšlikumiem koalīcijā vēl nav. Šodien uz sanāksmi pie premjera pulcēsies sociālie partneri, partiju pārstāvji, Valsts prezidents. Netiek izslēgts, ka par tik radikāliem samazinājumiem, īpaši pensiju apcirpšanā, koalīcija nevarēs vienoties un īstenota tiks vai nu piemaksu par stāžu atcelšana, vai visu pensiju samazināšana.
Nepieņemot budžeta grozījumus, valstij draud bankrots, jo tad nevarēs saņemt plānoto ārvalstu aizdevumu. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien LTV raidījumā 100.? pants teica, ka Eiropas Komisijā Latvija tiekot kritizēta par nespēju samazināt budžeta izdevumus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
VĒRTĒ EKSPERTI
Kā aizpildīt budžeta robu?
Uldis Osis, ekonomists
Valsts ir iegājusi deflācijā, un šajā situācijā cirpt tēriņus, tādā veidā vēl vairāk mazinot pieprasījumu, ir ļoti bīstami. Vienīgā izeja ir palielināt budžeta deficītu vai aizņemties vēl, tas gan nebūtu vēlams. Valsts kasei būtu jāizlaiž valsts parādzīmes, kuras jāatpērk Latvijas Bankai, un tādā veidā budžeta deficīts tiktu nofinansēts. Jāturpina strukturālās reformas, jāīsteno tādi projekti kā māju siltināšana, ceļu remonti, lai cilvēkiem būtu darbs.
Andris Strazds, Nordea bankas ekonomists
Izdevumi būs jāmazina gandrīz visās sfērās, izņemot tā sauktās sarkanās līnijas, kas līdz šim bija, piemēram, pensijas. Šai izdevumu sadaļai nevajadzētu ciest. Iespējami arī pasākumi ieņēmumu palielināšanā — var celt akcīzes nodokli degvielai, ieviest dzīvojamās platības, kā arī kapitāla pieauguma nodokli. Skaidrs, ka nozīmīgas izmaiņas nodokļu sistēmā pilnīgi sagraus nodokļu maksāšanas disciplīnu.
Uldis Osis, ekonomists
Valsts ir iegājusi deflācijā, un šajā situācijā cirpt tēriņus, tādā veidā vēl vairāk mazinot pieprasījumu, ir ļoti bīstami. Vienīgā izeja ir palielināt budžeta deficītu vai aizņemties vēl, tas gan nebūtu vēlams. Valsts kasei būtu jāizlaiž valsts parādzīmes, kuras jāatpērk Latvijas Bankai, un tādā veidā budžeta deficīts tiktu nofinansēts. Jāturpina strukturālās reformas, jāīsteno tādi projekti kā māju siltināšana, ceļu remonti, lai cilvēkiem būtu darbs.
Andris Strazds, Nordea bankas ekonomists
Izdevumi būs jāmazina gandrīz visās sfērās, izņemot tā sauktās sarkanās līnijas, kas līdz šim bija, piemēram, pensijas. Šai izdevumu sadaļai nevajadzētu ciest. Iespējami arī pasākumi ieņēmumu palielināšanā — var celt akcīzes nodokli degvielai, ieviest dzīvojamās platības, kā arī kapitāla pieauguma nodokli. Skaidrs, ka nozīmīgas izmaiņas nodokļu sistēmā pilnīgi sagraus nodokļu maksāšanas disciplīnu.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!