FPP bijušajam direktora vietniekam Jānim Laizānam un iekšējās drošības daļas priekšniekam Raivim Freibergam piesprieda 140 minimālās mēnešalgas (25 200 latu) un aizliegumu trīs gadus strādāt valsts pārvaldē. Savukārt viņu bijušajiem padotajiem - izmeklētājam Vasilijam Kivļonokam un Aldim Klemam - attiecīgi 50 minimālo mēnešalgu apmērā (9 000 latu) un divu gadu aizliegumu strādāt valsts pārvaldē, kā arī 20 minmālo mēnešalg apmērā (3 600) un vienu gada aizliegumu strādāt valsts pārvaldē.
Prokurore Velta Zaļūksne pirmajiem trim bija pieprasījusi reālus cietumsodus – J.Laizānam piecus gadus, R.Freibergam trīs, bet V.Kivļonokam 2 gadus. A.Klemam, kurš vienīgais vainu atzina, lūdza piemērot gadu nosacīti. Abiem pirmajiem apsūdzība arī lūdza uz pieciem gadiem liegt ieņemt amatus valsts pārvaldē, bet zemākā ranga izpildītājiem – attiecīgi divus un vienu gadu.
Žurnāliste I. Jaunalksne pauda gandarījumu, ka "pēc diviem gariem un mokošiem gadiem lieta ir noslēgusies vismaz pirmajā instancē". Taču viņa atzina, ka spriedumu pārsūdzēs. Savukārt prokurore V. Zaļūksne to vērtēšot tikai pēc iepazīšanās ar pilno spriedumu. Viņa prasījusi reālus cietumsodus, jo "nedrīkst bradāt pa valsts pamatlikumu ar kājām un ir jāizbeidz šo dienestu varenība".
Arvien nenoskaidrots palicis, kurš bija sarunu pasūtītājs. Apsūdzēto vadību – VID šefu un FPP toreizējo vadītāju Lotāru Kullesu – tiesā bija pārņēmusi nespēja atcerēties daudz ko no notikušā. Prokurore pēc sprieduma pasludināšanas Diena.lv norādīja, ka organizatoru atrašana ir atkarīga no Laizāna, jo tikai viņš zina, kas sarunas pasūtīja un kam viņš tās nodeva. Arī par to, kādā fāzē ir kriminālprocess par iespējamo bezdarbību pret bijušo tiesnesi Mariju Goldšmiti, kas deva sankcijas I.Jaunalksnes sarunu ierakstīšanai, ziņu nav.
Četru VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieku tiesa, kurā izskatīja viņu apsūdzības dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā ar smagām sekām, ilga pusotru gadu un notika aiz slēgtām durvīm. Saīsināto spriedumu nolasīja atklātā sēdē.
Par žurnālistes sarunu nelikumīgu noklausīšanos divos posmos un sarunu nopludināšanu no 2005. un 2006.gadam prokuratūra apsūdzēja FPP direktora vietnieku Jāni Laizānu un iekšējās drošības daļas priekšnieku Raivi Freibergu, kā arī pavēļu izpildītājus – izmeklētāju Vasiliju Kivļonoku un Aldi Klemu.
No visiem apsūdzētajiem tikai A.Klems aizgājis no darba VID. J.Laizānam bija aizliegts tuvoties darbavietai, bet abi pārējie, par spīti apsūdzībām, bija pārcelti amatos citās VID struktūrās.
Piektais iesaistītais, iekšējās drošības daļas priekšnieka vietniekam Jurģis Kijoneks, kurš palika liecinieka statusā, ilgi pēc tam turpināja strādāt un viņam pat nebija atņemta pielaide. To drošības iestādes izdarīja pērn. Atbrīvošanas vietā VID viņu pārcēla par izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieku.
Paralēli krimināllietai, kurā apsūdzēja četrus FPP darbiniekus, I.Jaunalksne iesniedza civilprasību par privātās dzīves aizskārumu, aprēķinot zaudējumus pēc cilvēku skaita, kuri viņas privātās sarunas noklausījās pēc ievietošanas internetā. Rīgas apgabaltiesa atzina, ka aizskartas žurnālistes tiesības uz personiskā un ģimenes noslēpuma saglabāšanu, un piesprieda Ls 100 000 kompensāciju. Abas puses VID spriedumu pārsūdzēja, paužot, ka tikpat labi I.Jaunalksnes sarunas tai pašā laika posmā varēja klausīties un nopludināt kāds cits. Arī šo lietu trešdien atsāka skatīt Augstākajā tiesā.
Aģentūra LETA vēsta, ka tiesu nolēma atlikt I. Jaunalksnes civilprasību un turpmāk lietu izskatīt slēgtā tiesas sēdē. Nākamā sēde paredzēta 2010.gada 4.februārī. Tiesas preses sekretāre Linda Priedīte aģentūrai klāstīja, ka lēmums par lietas izskatīšanu slēgtā sēdē pieņemts, jo jau šodien bija nepieciešams lemt, vai lietas materiāliem pievienojami dokumenti, kas klasificēti kā valsts noslēpums. Pēc sākotnējas iepazīšanās ar dokumentiem procesa dalībnieki lūdza lietas izskatīšanu atlikt un dot viņiem papildus laiku, lai tos izpētītu un tad izteiktu savu viedokli.
(papildināta ar FOTO)