Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

FOTO: Saeima atbalsta dzīvnieku "reliģisko kaušanu"

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi priekšlikumu pieļaut Latvijā lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu bez iepriekšējās apdullināšanas, sekojot reliģiskām (islama un jūdaisma) tradīcijām. Otrajā un galīgajā lasījumā par to nobalsoja 45 deputāti, pret 40, bet atturējās divi.

Dienā, kad parlamentā notika balsojums par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai paplašinātu metodes, kā Latvijā kaujami lauksaimniecības dzīvnieki, pie Saeimas notika dzīvnieku aizstāvju pikets. Kā novēroja Diena, pulcējās vairāk kā 200 cilvēku, kas sastājās divās līnijās - vieni pie Saeimas durvīm, bet otri pie Saeimas frakcijas ēkas. Piketētāju vidū bija Mārtiņš Freimanis, Igo, Aigars Krēsla, Pēteris Liepiņš, piketu fotografē Aivars Borovkovs. Pie Saeimas ēkas piketē arī Elita Veidemane, redzama Raita Karnīte.

Visiem rokās bija plakāti, sarkani melni baloni. M.Freimanim bija plakāts uz kura rakstīts - Atļaut inkvizīciju svētās govs ZZS vārdā. Uz citiem plakātiem savukārt rakstīts -  Paskaties man acīs, Nākamie būs pingvīni….,.Zaķu gaļu eksportam, Kraukli neknāb dzīvā miesā. Daudzi piketētāji ar plakātiem uzrunāja konkrētus deputātus.

M.Freimanis Dienai sacīja, ka piedalās protestā, jo likums ir pilnīgi pretējs latviešu tradīcijām un valstij. Viņam nav pieņemams veids, kā grozījumi tika virzīti - klusām un slepeni. Dzīvniekam liek noslīkt savās asinīs, teica M.Freimanis.

Diena novēroja, ka daudzi piketētāji - studenti, pensionāri - bija atnākuši pēc savas iniciatīvas. Cilvēki stāstīja, ka iestājas pret cietsirdību. Pensionāre Vineta izteicās, ka ir vīlusies deputātos. Agrāk domājusi, ka Jaunais laiks neatbalstītu nežēlību, bet tagad sieviete vairs nezinot par ko balsot. Kāds no plakātiem vēsta, ka likuma grozījumi par dzīvnieku nogalināšanu ir prettiesiski, jo valsts ir atdalīta no baznīcas.

Saeima ceturtdien iekļāva darba kārtībā grozījumus likumā, lai gan deputāti rosināja par grozījumiem vēl diskutēt. Skatīšanu šodienas sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja 38 deputāti, pret bija 33, divi atturējās, bet 17 deputāti nebalsoja.

Pilsoniskās savienības deputāts Kārlis Šadurskis debatēs sacīja, ka likuma grozījumi ir juridisks brāķis, kurā ir pretrunas ar Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto. Viņš kritizē, ka grozījumus virza uz priekšu "mērkaķa ātrumā, jo pie apvāršņa parādījusies nauda". TB/LNNK pārstāvis Pēteris Tabūns oponēja atbildīgās komisijas viedoklim, ka tā tiks glābta Latvijas ekonomika, jo runa esot par viena uzņēmēja glābšanu. Tad jau jāatļaujot arī suņu un kaķu kaušana un to sūtīšana uz Ķīnu. Ilma Čepāne (PS) uzsvēra, ka Šveicē par šo tematu bijis referendums. Iepriekš parlaments atļāvis šādu kaušanas metodi, bet tauta noraidījusi un šāda prakse netika pieļauta. Inese Šlesere no LPP/LC sacīja, ka saprot sabiedrības sašutumu un norādīja, ka nav iesniegtas aplēses par likuma grozījumu ekonomiskajiem ieguvumiem. Savukārt Dzintars Ābiķis (TP) vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas lopus vedīs kaut uz Lietuvu un nodokļi tiks maksāti tur - tur tiks celtas mākslas un mūzikas skolas, sacīja deputāts. "Nebūsim taču, cienījamie kolēģi, liekulīgi," viņš aicināja.

Saeimas sēdes pārtraukumā deputāti iznāca pie piketētājiem, kas aplenca Jaunā laika deputāti Ausmu Kantāni. Viņa solīja balsojumā atturēties, kas nozīmē, ka "es balsošu pret," viņa uzskata. Piketētāji komentēja, ka tā ir "amēbas cienīga rīcība un runa". Piketētāji pauda, ka viņai jāiet prom no Saeimas, sauca: Ausmai kauns un svilpa. Vents Armands Krauklis (TP) piketētājiem sacīja, ka cienot viņu viedokli, taču viņa pārliecība ir balstīta ekonomikā. Savukārt aizliegt šo metodi var bagātās valstis. Piketētāji teica deputātam: jūsu bumerangs jums atgriezīsies.

Likumdošana līdz šim pieļāva lauksaimniecības dzīvniekus kaut iepriekš tos apdullinot.

Uzņēmējs Normunds Teicāns LNT šorīt uzsvēra, ka šeit ir runa par konkrētiem lopiem, kas tiek audzēti pārtikas ražošanai. Tieši šim uzņēmējam ir iespēja saņemt pasūtījumu no Zviedrijas musulmaņu kopienas un viņš vērsās Zemkopības ministrijā ar priekšlikumiem grozīt likumdošanu. Domāju, ka izdarīšu lielu pakalpojumu Latvijas valstij krīzes laikā, palīdzot eksportēt gaļu, pauda uzņēmējs. Viņš sacīja, ka Eiropā šādas gaļas pietrūkst, jo, piemēram, Zviedrija importē gaļu no Brazīlijas un Argentīnas. Būtu muļķīgi to neizmantot, viņš pauda. “Pirmo reizi pa 15 gadiem kopš esmu biznesā ir šāds piedāvājums, tur varēs strādāt daudzas Latvijas kautuves,” sacīja uzņēmējs.

Šī metode ir asiņaina, ir pārliecināti dzīvnieku aizstāvji. Dzīvnieku SOS pārstāve Laura Karnīte LNT pauda, ka līdz ar šiem grozījumiem tiek sagrauta dzīvnieku aizsardzības sistēma Latvijā, jo dažādās reliģijās ir dažādi rituāli un šī ir tikai viena kaušanas metodēm. Ja tā tiks akceptēta, tad aktuālas kļūs arī citas metodes, piemēram, kā kauj vistas Āfrikā, viņa uzskata.

L.Karnīte teica, ka vispirms par šo lietu bija jādiskutē sabiedrībā. Viņa ir pārliecināta, ka ne visiem uzņēmējiem ir tāda iespēja palūgt deputātiem, lai tie groza likumus. Visieinteresētākā šeit ir Tautas partija un tas ir jautājums par kuru jādiskutē visvairāk, sacīja L.Karnīte. “Ja Saeima nobalsos par, mēs meklēsim juridiskus risinājums, kā šos grozījumus apstrīdēt un sekos arī tālākas protesta akcijas, jo sabiedrības atbalsts mums ir ļoti liels,” sacīja Dzīvnieku SOS pārstāve.

Partijai ar to nav nekāda sakara, sakars ir veselajam saprātam, atbildēja N.Teicāns.

(papildināts viss teksts)


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

UZZINI

Kas nobalsoja par, kas pret, kas atturējās. Saeimas deputātu balsojuma rezultāti



SKATIES VĒL

Noskaties Diena.tv VIDEO par piketu 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas