"Hochtief [nopietnākais pretendents - aut.] dedzība sasniegt mūsu nospraustos pasažieru miljonus un veidot šo par vadošo lidostu Eiropas ziemeļos nebija tik liela," sacīja A.Šlesers. Tā arī vēlējusies nogaidīt, kamēr pāriet krīze, un paplašināties palēnām, taču TAV konsorcijis bijis gatavs gādāt finansējumu un celt uzreiz.
TAV holdinga vadītājs Sani Seners sacīja, ka uzņēmums lidostas pārbūvē ieguldīs 250-300 miljonus eiro un kopā ar potenciālajiem partneriem viesnīcu celtniecībā summa varētu sasniegt 500 miljonus. Latvijas valsts nesniegšot ne atbalstu, ne garantijas, tas būšot privāts risks. No ministra teiktā gan noprotams, ka Latvija ieguldīs 110 miljonus apkārt lidostai esošajā infrastruktūrā - pievedceļos, jaunā dzelzceļa stacijā un savienojumā, skrejceļu remontā utml.
Preses brīfingā tika zīmētā vīzija jaunai pilsētai - Airport City, kas veidotos ap jauno termināli. Tā būve jeb 1.kārta tikšot pabeigta 2012.gada jūnijā. Tad jaukšot nost veco termināli un turpinās attīstīt viesnīcas, biroju centrus, izstāžu zāles utt. TAV izsniegtajos dokumentos redzams, ka saskaņā ar ticamāko scenāriju Rīgas lidostā 2015.gadā tiks apkalpoti 8,3 miljoni pasažieru (optimistiskajā - 14,4 miljoni), bet 2030.gadā - 13,2 miljoni (optimistiskajā variantā - 42,5 miljoni, kas ir desmit reižu vairāk nekā tagad).
Konkursa rezultātus otrdien apstiprinās valdība. Ja lidosta nebūtu steigusies ar rezultātu paziņošanu, tai par daudzmiljonu projektu nāktos lemt pēdējā sēdē.
90 dienu laikā lidostai un TAV jānoslēdz līgums. Ja tas neizdodas, sarunas notiks ar pārējiem pretendentiem.
Diena jau rakstīja, ka lidostas jaunā termināļa līguma pēdējā kārtā palika trīs pretendenti - pieredzējušais vācu konsorcijs Hochtief AirPort GmbH, Latvijas uzņēmuma Skonto būve kopējais konsorcijs ar Turcijas lidostu operatoru TAV Havalimanlari Holding A.S. un AERIX Consortium, kurā apvienojušās Kanādas kompānijas, Venēcijas lidostas apsaimniekotāji, Latvijas nekustamo īpašumu tirgū strādājis uzņēmums u.c.
Mēnešiem apgalvojot, ka lidostas Rīga privātais partneris jaunā termināļa būvei tiks izziņots 6.martā, uzņēmums pēkšņi nolēmis to nosaukt jau otrdien. Iespējams, steiga saistīta ar likuma prasību visus līgumus, kas ilgāki par pieciem gadiem, apstiprināt Ministru kabinetā. Ja Valda Dombrovska (JL) valdību tiešām apstiprinātu patlaban nosauktajā termiņā (balsojums plānots 12.martā), lēmumu par privāto partneri daudzmiljonu projektā nāktos pieņemt aizejošās valdības pēdējā sēdē, kas šajā ampluā būtu pēdējā arī satiksmes ministram un lidostas politiskajam patronam A.Šleseram.
Lidostas prezidents Krišjānis Peters (LPP/LC) Dienai iepriekš stāstīja, ka publiskās un privātās partnerības līguma sākumposma izmaksas būtu 150-200 miljoni eiro, kas būtu jāpiesaista privātajam partnerim. Tas uzceltu termināli un mēģinātu to atpelnīt ar apsaimniekošanu. Skaidrības par darījuma struktūru ir maz, bet lidostas padomes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LPP/LC) nesen pieļāva, ka kopuzņēmumā lidostai - tātad Latvijas valstij - varētu arī nepiederēt 51% daļu.
Lidostas amatpersonas intervijās un preses relīzēs, no kurām jaunākā bijusi 26.janvārī, konsekventi apgalvojušas, ka uzvarētāju starptautiskajā konkursā nosauks 6.martā. "Nolikums paredz līdz 6.martam, tāpēc varēja nosaukt kaut nākamajā dienā pēc piedāvājumu saņemšanas, ja gribētu un paspētu. Es nekādu pretrunu neredzu," teica lidostas preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.
Publisko iepirkumu likums nosaka - iepirkuma līgumus slēdz uz laiku līdz pieciem gadiem, bet publiskās un privātās partnerības gadījumos termiņš ir līdz 30 gadiem, par katru atsevišķo gadījumu lemjot valdībai.
(papildināta ar FOTO)