Latvijas Politiski represēto apvienības Gunārs Resnais, sakot uzrunu Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa, aicināja valsts augstākās amatpersonas represētajiem neatvēlēt "plākstera lomu budžeta lāpīšanai". "Pirms es aicinu Valsts prezidentu pie Brīvības pieminekļa, es atļaušos, uzdrīkstēšos izteikt cerību, ka Latvijas valstsvīri un likumdevēji nepieļaus, ka tiks īstenots ierēdņu izstrādātais projekts Latvijas ekonomikas stabilizācijai, kurā 18 000 vēl dzīvu represēto paredzēta plākstera loma valsts budžeta lāpīšanai. Tā nav nauda, tas ir mūsu gods," uzrunā pie pieminekļa sacīja G.Resnais, vēsta BNS.Viņš norādījis, ka represiju upuri nebija velti, jo represēto likteņus varēja izmantot kā pierādījumu tam, lai Latvija varētu izstāties no PSRS: "Mūs uzklausīja un noticēja, kāpēc mēs gribam būt brīvi un neatkarīgi"."Šodien, kad Latvijas politisko partiju savstarpējie ķīviņu un lielās alkatības dēļ valsts ekonomika nonākusi neapskaužamā situācijā, represētie ir sanākuši kopā, lai noliktu ziedus un, lai apliecinātu uzticību šī pieminekļa idejai - "Tēvzemei un brīvībai"," teicis G.Resnais. Viņš arī pateicies klātesošajiem ārvalstu vēstniekiem, piebilstot: "Mēs nejūtamies vientuļi un tiksim ar visu galā".Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā vispirms pateicās klātesošajiem par to, ka viņi atnākuši, spītējot lietum un vējam. Kā uzsvēra prezidents, 1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas vēsturē, diena, kad notika mēģinājums iznīcināt mūsu valsts ideju. Vairāk nekā 15 000 - gan pieaugušie, gan sievietes, gan bērni - vienas nakts laikā tika izsūtīti no mūsu valsts. Ja mēs padomājam, ka 15% no viņiem bija bērni jaunāki par desmit gadiem, un jaunākais dzima tieši 14.jūnijā, mēs izprotam, cik traģiska šī diena bija, norādīja prezidents.V.Zatlers uzsvēra, ka izdzīvoja tie, kas ticēja Latvijai, sev, saviem spēkiem un bija spītīgi. Viņš aicināja saprast, ka, salīdzinot ar 1941.gada 14.jūniju, šīs dienas grūtības ir daudz vieglāk pārvaramas. “Viss ir mūsu pašu rokās, un mums vajadzīgs atkal spīts, ticība savai valstij, ticība Latvijai, ticība pašiem sev,” teica prezidents un piebilda, ka ikviens var kaut ko izdarīt, lai pieļautās kļūdas tiktu labotas un Latvijas valsts dzīvotu mūžīgi mūžos.Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), Rīgas domes pārstāvji u.c.Lai arī piemiņas pasākums aizritēja visumā mierīgi, darbu sev atrada arī policisti, piemēram, pagrūstot cilvēku, kurš pārāk aktīvi mēģināja iemūžināt notiekošo fotogrāfijās, un nogādājot policijas busiņā pāris ziedu nolicējus, kuri uz Brīvības pieminekli bija devušies, nesot plakātu, vēsta LETA.Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi norit arī citviet Latvijā.1941.gada 14.jūnija deportācijās cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
(pievienota fotogalerija)