Kā novēroja portāls Diena.lv, pie Brīvības pieminekļa valdīja patriotisks noskaņojums. Daudziem sanākušajiem pie apģērba varēja manīt lepni piespraustas sarkanbaltsarkanās lentītes un ziedus rokās.
Cilvēki pie pieminekļa sāka pulcēties jau labu laiku pirms svinīgā notikuma sākuma, taču vēlāk pievienojās arī nejauši garāmgājēji un ārvalstu tūristi, lai vērotu kā armijas pūtējorķestra pavadījumā Latvijas iedzīvotāji, tostarp valsts augstākās amatpersonas, miltārpersonas un diplomāti, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa par godu Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 92. gadadienas svinībām.
Pie Brīvības pieminekļa sastaptie cilvēki portālam Diena.lv uzsvēra to, ka šī ir ļoti nozīmīga diena ne vien Latvijai, bet arī pašiem, viņu ģimenei un latviešiem. Latvijas dzimšanas diena ir lieli svētki, kas noteikti esot jāatzīmē. “Tie ir mūsu valsts un mūsu pašu svētki, jo 18. novembrī radās Latvijā kā tāda. Šajā dienā pārņem liels gandarījums par to, ka mūsu senči saņēmās īstajā brīdī un bija atsaucīgi,” sacīja pensionārs, Latviešu virsnieku apvienības pārstāvis Valdis Šteinbergs. Viņš norādīja - tas ir mūsu tēvu un vectēvu devums, ka mums ir šie svētki, ko atzīmēt. Tomēr esot skumji, ka šogad no Rīgas baznīcas torņiem vakarā neskandinās Latvijas himnu. Viņš norādīja, ka tā ir bijusi ļoti jauka tradīcija, ko vajadzējis turpināt.
Vidusskolnieces Anita un Sintija ieradušās no Cēsīm, lai šogad izbaudītu citādāku svētku atmosfēru un noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa. Viņas stāstīja, ka šajā dienā jāpriecājas par to, ka Latvija ir. Meitenes uzskata, ka latvietības izjūta šajās dienās tiek vairāk aktualizēta publiskajā telpā, taču sirdīs tā ir nepārtraukti. Tomēr viņas sacīja, ka novembris esot īpašs mēnesis, jo tajā ir arī Lāčplēša diena, kas arī liek vairāk aizdomāties par patriotismu.
Jaunkļaviņu ģimene, kurā aug divi dēli, stāstīja, ka 18. novembris ir lieliska diena, lai bērniem stāstītu par Latvijas vēsturi. “Tomēr viņi jau skolā arī par to runā. Paši jau zina vairāk, un mūs māca. Šogad pat karodziņus skolā paši taisīja,” sacīja Jānis Jaunkļaviņš, 18. novembri viņš parasti atzīmē ģimenes lokā, vēro televīzijā speciāli valsts svētkiem piedāvāto filmu programmu.
“Ja ir normāls laiks, tad arī atbraucam uz centru. Parasti vērojam parādi. Ja ne, tad skatāmies to turpat mājās pie televizora,” stāstīja Jaunkļaviņu ģimene.
“Valsts svētkos es izjūtu Dieva klātbūtni,” sacīja Indra Guzovska, veikala vadītāja un Doma baznīcas lūgšanu grupas vadītāja. Šī ir diena, kurā pateikties Dievam par to, ka ir tāda Latvija un vērsties pie Dieva, lai ģimenes no Latvijas neizbrauc, bet izbraukušie atgriežas. “Lūgt, lai visi varētu dzīvot Latvijā un kopt savu zemīti.”
Jaunieši Igors un Liene uzskata, ka Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinības ir “mēģinājums sadabūt cilvēkus kopā”. Kopīgiem svētkiem, idejai, domai. Uz ziedu nolikšanas ceremoniju ieradušies intereses pēc, lai salīdzinātu to ar pagājušo. Viņi uzskata, ka šie svētki liek vairāk apzināties latvietības izjūtu.