Skvēriņā iepretim LU centrālās ēkas ar gājiena dalībniekiem sasveicinājās universitātes rektors Mārcis Auziņš, vēlot veiksmi jaunajās telpās.
"Ir žēl, jo šajās telpās pavadīts garš mūžs," aģentūrai LETA par fakultātes pārcelšanu izteicās ilggadējais dekāns Gvido Straube. Lai arī finansiālo apstākļu dēļ fakultātes pārcelšana ir praktiski neizbēgama, Straube uzskata, ka šis gadījums uzskatāmi parāda nesakārtotību valsts nekustamo īpašumu jomā, proti, ja valsts būtu laicīgi nodevusi Brīvības bulvāra ēku LU, pārcelšanās nenotiktu.
Brīvības ielā LU VFF atradusies pēdējos 63 gadus. Pašas fakultātes pirmsākumi meklējami 1919.gadā, kad Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte, kurā bija iekļauta arī vēstures programma, atradās pašreizējā LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19. Vēlāk tā tika sadalīta Vēstures fakultātē un Filoloģijas fakultātē, savukārt 1970.gadā tā tika pārdēvēta par Vēstures un filozofijas fakultāti.
Kopš 1946.gadā ēku Brīvības piemēroja LVU Vēstures fakultātes vajadzībām.
Telpas Brīvības ielā universitāte nomāja no VAS "Valsts nekustamie īpašumi", savukārt ēka Mārstaļu ielā pieder LU. Šī iemesla dēļ varētu ietaupīt aptuveni 150 000 latu gadā.