Savukārt, vērtējot pašreizējo politisko situāciju valstī un sabiedrības uzticību varai, politologs Jānis Ikstens sarunā ar Dienu kā vienīgo risinājumu minēja Saeimas ārkārtas vēlēšanas. "Ārkārtas vēlēšanas izmaksātu 1,5 miljonus latu, bet mēs varbūt tiktu
pie Saeimas, kas bauda sabiedrības uzticību un cieņu. Tas ir daudz
vairāk vērts nekā 1,5 miljoni latu,"sacīja J.Ikstens.
Aigars Freimanis, sociologs:
Ārkārtas vēlēšanas varētu būt risinājums, ja procedūra būtu vienkārša, taču pašreiz spēkā esošā procedūru virkne ir tāda, ka šajā mirklī tas nebūtu risinājums. Ja tas iznāk nākamā gada vidū, tad tuvāk jau ir pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanas, kas arī ir būtiska līdzdalības forma.
Liela sabiedrības neuzticība valdībai ir vienmēr bijusi kritiskos brīžos. Krīzes un šausmu verbāla kurināšana un aicinājumi līdzdarboties no Godmaņa puses ir tracinoši, un tas nepaliek bez sekām. Pierādījums tam ir arī šodienas uzstāšanās parlamentā. Tur ieskanas kaut kas no Kafkas – liekas, ka esam sasnieguši dibenu, bet no apakšas vēl kāds klauvē…
Ja nav nevienas emocionāli pozitības vīzijas, tas rada iespaidu, ka ir strupceļš. Tā nav krīze, bet strupceļš. Vienīgā izeja no politiska un ekonomiska strupceļa vienmēr ir bijis laiks, lai cik tas banāli neskanētu. It īpaši šobrīd. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jau vēl atceras 90.gadu sākumu, kad tomēr bija smagāka situācija nekā šobrīd.
Būtu labi, ja kāds varētu piedāvāt labāku plānu nekā valdības, bet citus variantus neredzam. Neviens jau nezina, kādas īsti ir bijušas SVF prasības. Ekonomikai jau īstenībā krīzē ir divi atskaites punkti – valūtas stabilitāte un nodokļu sistēmas stabilitāte. Tas ļauj biznesam un līdz ar to sabiedrībai kaut ko prognozēt. Tagada vienā no tām iejaucamies jau krīzes apstākļos. Nezinu, vai kāds ir modelējis, kas notiks tālāk.
Nomainot valdības sastāvu tagad vai atstājot Godmani vadībā ar jauniem partneriem, nedomāju, ka valdības kuģis pagrieztos. Ar iepriekšējo valdību darbību gultne ir safokusēta tā, ka ir tikai viens virziens un straujš pagrieziens uz vienu vai otru pusi ir neiespējams.
Šobrīd ir pateikts, ka būs sliktāk. Vajadzētu kādam pateikt, kas labs notiks pēc tam. Mums jāsaliek savi mērķi. Sociālie likumi ir normatīvi un līdz ar to maināmi, nevis determinēti kā dabazinātnes likumi, kurus labu pārzina Godmanis, un kā tas tie patlaban pasniegts.
Jānis Ikstens, politologs:
Ja runājam konkrēti par jaunas valdības veidošanu šajā situācijā, tad principā tas būtu bezjēdzīgi. Taču ne jau bažu par destabilizāciju dēļ, jo valsts jau gadiem ir destabilizēta, un līdz ar to atsaukšanās uz destabilizāciju ir neizpratne par valsts attīstību. Dziļāka problēma ir apstāklis, ka valsts ir gadiem ilgi bijusi nekompetenti pārvaldīta, un, tikai nomainot valdību, nekompetence saglabāsies, jo nākamo valdību veidotu lielākā daļā veidotu esošā koalīcija.
Vienīgais risinājums ir Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tas līdzētu pārvarēt politisko krīzi – situāciju, kad atklājas, ka valsts ir nekompetenti pārvaldīta, un tā radītās sekas politiskā elite cenšas uzkraut sabiedrībai. Es nesaku, ka sabiedrība ir pilnīgi tīra un balta, bet, ja katram ir jādara savs darbs, tad politiskā elite nav veikusi savu darbu.
Visi absurdie Godmaņa paziņojumi tikai parāda to “aptaukoto domāšanu”, kas tajās galvās valda. Viņus ir jāaizvāc, un vienīgais veids, negrūžot valsti dziļākā postā, ir ārkārtas vēlēšanas. Jebkuras runas par destabilizāciju ir bezkaunīga demagoģija. Ārkārtas vēlēšanas izmaksātu 1,5 miljonus latu, bet mēs varbūt tiktu pie Saeimas, kas bauda sabiedrības uzticību un cieņu. Tas ir daudz vairāk vērts nekā 1,5 miljoni latu.