Pārtraucot darbus pie tā, tikšot ietaupīta vien trešdaļa no paredzētā finansējuma, _Dienai_ skaidro Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns. Arī J3B skaidrojumā ministram norāda, ka maketa izbūve ļauj novērtēt ēkas tehnisko risinājumu un "estētisko kvalitāti".
I. Dālderis norāda, ka publiski izskanējušās maketa veidošanas izmaksas 25 tūkstoši latu ir ievērojamas un šāda maketa veidošana ir pieļaujama tikai un vienīgi gadījumā, ja tas ir obligāti nepieciešams ēkas būvniecības kvalitātes nodrošināšanai, piemēram, materiālu testēšanai. Ja celtniecības kvalitāti ir iespējams nodrošināt bez maketa veidošanas, tad no tā ir jāatsakās, uzskata ministrs. Ja ēkas būvniecības kvalitāti nav iespējams nodrošināt bez maketa veidošanas, tad jāizskata iespējas samazināt tā izmaksas un jāsniedz rūpīgs skaidrojums sabiedrībai, teikts ministra paziņojumā..
"Sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka katrs santīms, kas tiek izlietots bibliotēkas celtniecībai, ir tērēts taupīgi, godīgi un atbilstoši," ir norādījis ministrs.
Valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” direktors Zigurds Magone norāda, ka LNB ēkas fasādes, jumta konstrukciju un materiālu kopējās izmaksas ir ievērojamas un ēkas fragmenta modelis ļauj ievērojami mazākā mērogā pārliecināties, kā dažādu ražotāju piegādātie materiāli ir savstarpēji savietojami, vai pēc to uzstādīšanas vislabākajā kvalitātē ir iespējams nodrošināt gan ēkas hermētiskumu, gan iekšējo inženiersistēmu, tai skaitā ventilācijas un aukstumapgādes sistēmu darbību, neriskējot ar miljonos latu mērāmiem zaudējumiem gadījumā, ja kādas tehniskas nepilnības atklātos jau pēc materiālu un iekārtu piegādes un uzstādīšanas.
Modelis ir vienlīdz nozīmīgs kā autoruzraugiem, kuri būvniecības procesā seko līdz, lai izvēlētie apdares un citi materiāli būtu atbilstoši būvprojektā noteiktajām tehniskajām specifikācijām un saskanētu ar arhitekta vīziju par ēkas izskatu, tā arī būvniekiem, kuri dabiskos apstākļos pārbaudīs pielietojamās tehnoloģijas, piemēram, fasādes un jumta salaiduma stiprinājumus.Latvijā līdzīga prakse – ar ēkas sienas fragmenta izbūvi pielietota arī iepriekš, piemēram, būvējot Latvijas Bankas ēku, norāda aģentūra. Izbūvējot palielu ēkas fasādes fragmentu, pārskatīti gan bankas ēkas apdares materiāli, gan atsevišķi tehniskie risinājumi, kā rezultātā veidojies būvdarbu izmaksu ietaupījums.
Būvnieku pārstāvis M. Saukāns ir pārsteigts, par ažiotāžu ap šo maketu, jo par tā nepieciešamību bija zināms jau uzsākot būvniecību. “ Tā nav nepieņemta prakse. Ēkas lielums un sarežģītības pakāpe liek to darīt,” uzsver M. Saukāns. Maketa uzdevums ir pārbaudīt detaļas - jumtu, fasādes u.c. – pirms tās tiek montētas uz pašas ēkas. “Tik lielai ēkai tā tiešām ir normāla prakse. Arī no riska menedžmenta tas ir ļoti racionāli. Protams, ka teorētiski var darīt bez, bet visas konstrukcijas ir individuāli izstrādātas. Pat darot pēc vislabākas prakses un vislabākajiem piegādātājiem un tehnoloģijām, risks pastāv. Šajā gadījumā tie tiek novērsti uz maketu,” skaidro M. Saukāns, piebilstot, ka maketa būvniecības izmaksas ir ļoti nelielas attiecībā pret visām celtniecības izmaksām.
Tomēr, ja pieņems lēmumu, ka šādu maketu nevajag būvēt, darbi pie tā apstāsies. Tas gan ietaupīšot tikai trešdaļu no paredzētā finansējuma, jo liela daļa maketa jau uzbūvēta, teic M. Saukāns. “Par šādu lēmumu, neskatoties uz izmaksām, būtu jālemj vai nu arhitektiem, kas ir atbildīgi par šo projektu, vai tehniskajiem cilvēkiem, nevis no redzējuma – vai ir vajadzīgs, vai nav vajadzīgs makets. Domāju, ka nepieciešams profesionāls lēmums,” teic M. Saukāns.
(papildināta ar 4. un 5. rindkopu)