Jūs zināmu laiku esat pavadījusi Latvijā, pārstāvot ASV, - kāds jums kopumā ir radies priekšstats par Latviju, politiskajiem procesiem?
Es uzskatu, ka politiski šis ir bijis ļoti dzīvīgs periods, kas ir demonstrējis Latvijas demokrātijas spēku. Jau ierodoties šeit, es zināju, ka būs parlamenta vēlēšanas, taču piedzīvoju arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kuras iniciēja prezidenta rīkojums un tautas nobalsošana referendumā, šis tiešām ir bijis ļoti dinamisks laiks.
Kā jums šķiet, vai bija jēga atlaist Saeimu, rīkot ārkārtas vēlēšanas? Vai politiskā vide ir piedzīvojusi kādas izmaiņas?
Pavisam noteikti jums ir citāda valdība, tāpēc - jā. Parlamentā ir ievēlēti pavisam jauni cilvēki, pēc 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām tajā vismaz trešdaļa bija ievēlēti pirmo reizi. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs redzam ļoti dinamiskus politiskos procesus. Arvien vairāk cilvēku iesaistās, izsaka savus viedokļus un uzskatus, parādījušies fenomeni, kāmanabalss.lv, rodas jauni mehānismi, kā cilvēkiem izteikties un komunicēt ar politiķiem par virzieniem, kādā viņi vēlas redzēt savu valsti ejam, un iniciatīvām, kādas viņi grib redzēt. Tajā laika posmā, kopš es šeit esmu bijusi, ir nācies piedzīvot rezonējošus politiskos procesus, arī pēdējās aptaujas ir demonstrējušas - lai arī uzticība politiķiem Latvijā ir zema, tā tomēr pieaug.
Vēlēšanās daudzas balsis saņēma prokrieviskā partija Saskaņas centrs, tomēr valdībā tā neiekļuva. Vai Latvijai būtu kādi ieguvumi, ja šī partija nonāktu valdībā?
Saskaņas centrs saņēma gana daudz balsu, taču tas ir normāls koalīcijas veidošanas process, ka tas neiekļuva valdībā, tā notiek arī daudzās citās valstīs.
Jūs pati devāties praidā par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu. Kā jūs vērtējat cilvēktiesību ievērošanu Latvijā?
Cilvēktiesības ir viens no ASV ārpolitikas galvenajiem jautājumiem, katru gadu Kongresā tiek spriests par cilvēktiesību situāciju visās pasaules valstīs. Trīs galvenie jautājumi, ko mēs uzsvērām šīgada ziņojumā par Latviju, ir korupcija, cietumā ieslodzīto stāvoklis un vardarbība pret sievietēm. Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības arī ir daļa no mūsu cilvēktiesību koncepcijas. Geju tiesības ir vienlīdzīgas ar cilvēktiesībām, un cilvēktiesības ir tas pats, kas geju tiesības.
ASV ir diskusija par geju tiesībām, vai ir iespējams, ka arī visos ASV štatos kādreiz varētu tikt atļautas geju laulības?
Man nav kristāla bumbas, un es uzskatu, ka ar šādu kristāla bumbu mana dzīve kļūtu krietni vien garlaicīgāka. (Smejas.) Prezidents Obama ir izteicis atbalstu geju laulībām, taču tas ir ļoti sarežģīts jautājums gan Latvijā, gan ASV, cilvēkiem pret šo jautājumu ir ļoti emocionāla attieksme. Taču, ja pavēro aptauju rezultātus pēc demokrātiskajiem rādītājiem, var redzēt, ka atbalsts geju laulībām ir krietni spēcīgāks manas meitas vienaudžu vidū, nevis mana tēva paaudzē. Un, ja nu jūs piespiežat mani izvilkt ārā kristāla bumbu, es domāju, ka atbilde ir «jā» - kādu dienu mēs piedzīvosim geju laulību legalizāciju, taču es nevaru pateikt, kad tas notiks.
Ir arī citas cilvēku grupas, kas izjūt diskrimināciju, piemēram, sievietes, kā jūs minējāt...
Mēs pētām vispārējo cilvēktiesību situāciju, un viens no galvenajiem punktiem, ko esam izcēluši, ir korupcija - ja atsevišķi sabiedrības locekļi, izmantojot korupciju, gūst labumu, kas nav pieejams citiem, tas ietekmē citu cilvēku dzīves līmeni. Eiropas Komisija arī ir izteikusi savu vērtējumu par ieslodzīto stāvokli cietumos, valdība ir atzinusi, ka ir problēmas. Pati būtiskākā problēma, kas spilgti parādās Latvijā, ir vardarbība pret sievietēm.
Valdības koalīcijā esošās Nacionālās apvienības pārstāvji nākuši klajā ar aicinājumu grozīt likumu par bērnu tiesībām, tajā uzsverot, ka arī nedzimušiem bērniem ir tiesības uz dzīvību un veselību, kas būtībā ir ceļš uz abortu aizliegšanu. Kā jums šķiet, vai likums, kas atņem sievietei izvēles iespējas, atbilst demokrātiskas valsts iekārtai?
Tas ir jautājums, par ko jālemj Latvijas vēlētājiem. Aborti ir kontroversiāls jautājums arī manā valstī, pie mums notiek ļoti karstas debates, un arī ASV ir politiķi, kas uzskata, ka abortiem ne visos štatos jābūt legāliem.
Bet vai šāda likuma, kas aizliedz abortus, pieņemšana, nevar būt drauds demokrātiskai valsts iekārtai?
Es uzskatu, ka tas atkarīgs no pašas sabiedrības.
Apmēram pirms mēneša Diena publicēja pētījumu par ASV interesēm Latvijā, un viens no secinājumiem bija - ASV ir svarīgi, lai Latvija un pārējās Baltijas valstis saglabā labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Vai šis pieņēmums bija pamatots, vai tomēr situācija ir nedaudz citāda?
Ja mēs strādājam kopā ar Krieviju reģionos, kur mēs varam, tas ir labāk globālajai drošībai, stabilitātei un gatavībai stāties pretī dažādiem izaicinājumiem, draudiem, kas ir visā pasaulē. Tam ir pozitīvi rezultāti - Krievija gatavojas iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tā kļūstot par atbildīgāku spēlētāju pasaules ekonomikā, tas ir tikai uz labu, un arī Latvija ir ieguvusi no šīm attiecībām. Kaut vai ja skatāmies uz tā dēvēto Ziemeļu distribūcijas ceļu, to, ko kopīgiem spēkiem esam paveikuši Afganistānā, pozitīvas attiecības ar Krieviju ir bijusi daļa no šīs politikas. No tā labumu gūst gan Latvijas drošība, gan Latvijas ekonomika. Latvijas amatpersonas man ir stāstījušas, ka Latvijas attiecības ar Krieviju ir kļuvušas konstruktīvākas pēc Obamas administrācijas kursa maiņas; no sākuma tās bijušas nedaudz skeptiskas, taču tagad redz, ka no tā ir ieguvusi arī Latvija.
Izskatās, ka Krievijas politiskais kurss piedzīvo izmaiņas.
Paldies par šo atgādinājumu, jo, ko es nepiebildu iepriekš, - šī pozitīvā pieeja tika panākta, kur mēs to varējām, taču ne pret mūsu principiem. Arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone tikko kā nosodīja Krievijas rīcību, kura nosūtīja palīdzību Sīrijai, kur notiek tiešām šausmīgas lietas.
Samērā bieži Latvijā kāds apgalvo, ka ASV ietekmējot Latvijas valdības rīcību. Kā jūs komentētu šādas runas?
Mēs ļoti bieži konsultējamies ar Latvijas valdību, taču Latvijas valdība ir suverēna, demokrātiska valdība, tā pati iet savu nosprausto kursu. Latvija ir ļoti tuva sabiedrotā un partnere ASV, mēs augstu vērtējam mūsu dialogu plaša mēroga jautājumos. Sadarbība NATO, dalība Eiropas Savienībā, ko Hilarija Klintone dēvē par mūsu prioritāro partneri, - mēs sadarbojamies dažādos jautājumos, taču Latvijā ir suverēna demokrātija.
(pārējo intervijas daļu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena)