Par procentuālo īpatsvaru, protams, var diskutēt, tomēr jāatzīst, ka, pat beidzot izdarot sen pieteikto un tik vajadzīgo pagriezienu dabas un eksakto zinātņu virzienā, Latvijas izglītības sistēma nevar garantēt nodarbinātību jaunajai paaudzei. Gan tāpēc, ka tehnoloģijas strauji attīstās, gan tāpēc, ka mainās nepieciešamās iemaņas, saturs pat «tradicionālās» profesijās (nesen The Economist bija interesanta publikācija par to, kā būtiski mainās it kā tik konservatīvā juristu profesija).
Ir lasīti samērā vispārīgi minējumi un ieteikumi: piemēram, ņemot vērā, ka cilvēki objektīvi dzīvo ilgāk, pieprasījums būs pēc profesijām un biznesiem, kas saistīti ar vecākās paaudzes vajadzībām. Ir rekomendācijas, kas saistītas ar apziņu, ka paralēli jau zināmajam stāstam par energoresursiem arvien vērtīgāku resursu statusā nonāk ūdens un augsne; attiecīgi darbs būs jomās, kas saistītas ar šo resursu saglabāšanu un atjaunošanu.
Ko te var līdzēt? Skaidrs, ka valsts nevar mudināt pedagogus un jauniešus vairāk lasīt futuroloģisko literatūru - jo vairāk tāpēc, ka tās blāķos lielākā daļa ir sēnalas ar apokaliptisku vēsti «viss iet uz galu». Tomēr valsts varētu kaut daļu no dažādām sabiedrības integrācijas programmām atvēlētās naudas novirzīt, lai subsidētu piekļuvi zinātnes informācijai jau skolas posmā (kaut vai National Geographic, Ilustrētā zinātne utt.)
Tomēr, manuprāt, vēl svarīgāk būtu attīstīt t. s. biznesa inkubatorus tieši jauniešu auditorijai. Jo - pieņemsim, ka mūsu skolu beidzēji absolvē, sagatavoti daudz piesauktajā radošumā. Tomēr šiem aktīvajiem jauniešiem ir jādod iespēja kļūdīties savos pirmajos mēģinājumos bez smagām finansiālām un juridiskām sekām. Proti, mūsu vēlamais skolas beidzējs pat var būt izštukojis ko ļoti interesantu un potenciāli perspektīvu kā savu pirmo biznesu/profesiju, bet samisēties var ikvienam (neba nu šodien slavenie inovatori Rietumos ar pirmo piegājienu atrada īsto dzīslu). Mēroga dēļ diez vai Latvijā pietiekami attīstīties privātā riska kapitāla infrastruktūra, tādēļ, ja gribam, lai mūsu jaunie un enerģiskie nevis iet ierastās sliedēs, kas varbūt arī ved strupceļā, bet paši meklē sev perspektīvu nodarbošanos, valstij kaut nedaudz jāpalīdz.
P. S. Par iepriekš minēto gan politiķu runās un avīzēs nav nācies lasīt...