"Lai spētu pārliecināt citus par finansējuma palielināšanas
nepieciešamību, veselības ministram ir jābūt par to pārliecinātam pašam,
taču diemžēl, ar viņu tiekoties, es nejutu šo pārliecību," aģentūrai BNS norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Sarmīte Veide.
Eglītis ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem tikās, lai pārrunātu darba grupās paveikto situācijas uzlabošanai primārās veselības aprūpē.
"Ģimenes ārstiem šķita svarīgi pārrunāt finansējuma jautājumu ārstu praksēm, bet skaidru atbildi mēs no ministra tā arī nesaņēmām. Eglītis vien norādīja, ka šobrīd spiedīgi apstākļi ir visā valstī, arī inflācija kāpj, un finansējuma paaugstināšana ģimenes ārstiem ir atkarīga no Ministru kabineta," teica Veide.
Viņa pauda cerību, ka Eglītis, iespējams, varētu runāt ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani un citiem ministriem par finansējuma palielināšanu, vienlaikus norādot, ka nav jutusi pārliecību par lielāka finansējuma nepieciešamību primārajā aprūpē veselības ministrā.
Veide minēja, ka situācija ir jārisina pēc iespējas ātrāk, tāpēc sestdien tiks rīkota ģimenes ārstu kopsapulce, lai lemtu par tālāko rīcību un iespējamajiem situācijas risinājumiem.
"Īres un elektrības cenas pieaug, mēs drīz vien nespēsim uzturēt praksi, kur nu vēl runāt par kādu iespējamo attīstību. Arī citi ārsti ir izrādījuši neapmierinātību ar finansējumu veselības aprūpē, tāpēc Eglītim būtu jādomā par šo jautājumu," sacīja Veide.
Viņa norādīja, ka finansējuma nepiešķiršanas gadījumā ārsti varētu lemt par kādiem pasākumiem, lai panāktu situācijas uzlabošanos.
Jau vēstīts, ka ģimenes ārsti aprēķinājuši, ka primārajā veselības aprūpē sniegtā pakalpojuma cena uz 1600 pacientu šogad ir 50 377 līdz 56 457 lati gadā jeb 4198 līdz 4705 lati mēnesī atkarībā no atalgojuma līmeņa.
Aprēķini veikti ģimenes ārsta praksei ar vienu māsu, taču mediķi uzskata, ka ģimenes ārstam nepieciešamas divas māsas vai arī māsa un ārsta palīgs.
Darba grupu pārstāvji paskaidro, ka ārsts kvalitatīvu pakalpojumu nodrošina, sniedzot to pats, algojot papildu darbiniekus vai arī pērkot pakalpojumus citur, līdz ar to prakšu izmaksas var atšķirties.
Ģimenes ārstam, kas ir prakses ārsts, atalgojuma līmenis nevar būt tāds pats kā ārstam ārstniecības iestādē, jo papildus reģistrēto pacientu veselības aprūpei tam ir jāveic arī citi pienākumi un atbildība atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Speciālisti norāda, ka prakses izmaksās ietilpst arī materiālais nodrošinājums, ārējie pakalpojumi un citi izdevumi.
Izmaksās iekļauta īres maksa un komunālie pakalpojumi, kas ir aptuveni 6272 lati gadā.
Ziņots, ka VM un ģimenes ārsti nespēj panākt vienošanos par ģimenes ārsta prakses finansējuma modeli un apjomu.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide jau iepriekš aģentūrai BNS norādīja, ka mediķu darba grupas par savu piedāvāto finansējuma modeli cīnīsies līdz pēdējam, jo citādi nav iespējams nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus primārās veselības aprūpē.
Savukārt VM uzsver, ka ģimenes ārstiem šogad ir nodrošināts vislielākais atalgojuma pieaugums veselības aprūpē.