Ģimenes ārsti neizpratnē par Veselības ministrijas izveidotajām darba grupām

Pēc veselības ministra Jura Bārzdiņa (ZZS)  publiski paustā var secināt, ka kritēriji būs pietiekami augsti, jo viņš uzskata, ka vismaz sākumā nebūs daudz ārstu un slimnīcu, kas spēs tos sasniegt. Veselības ministrija pieļauj, ka varētu labos ārstus un slimnīcas stimulēt arī materiāli. S. Veide atgādina, ka šādas ģimenes ārstu darba kvalitātes grupas jau ir bijušas, iepriekšējo reizi – pērnā gada sākumā. “Mulsumu rada – kāpēc nepieciešams ieviest kādus jaunus kritērijus, ja pērn ieviesto rezultātus mēs uzzināsim tikai šogad, tas ir, mēs nezinām veco kritēriju rezultātus, bet jau ieviešam jaunus. Mūsu darba kvalitāti vērtē jau gadiem,” tā S. Veide. Esošie kritēriji paredz, ka ģimenes ārsts saņem 85 % no sevis nopelnītā jebkurā gadījumā un 15 % tikai gadījumā, ja sasniedz notiektus kvalitātes standartus. S. Veide klāsta, ka par mērauklu tiek ņemti vairāki rādītāji, piemēram, rindas pie ģimenes ārsta nedrīkst būt garākas par 5 dienām, jāievēro pieņemšanas stundas, jādodas mājas vizītēs, jāveic pacientu profilaktiskā potēšana, svarīgi cik procenti no praksē reģistrētajiem pacientiem gada laikā apmeklē ārstu. Papildus uzmanību jāpievērš hronisko slimību pacientu ārstēšanai, piemēram, bronhiālās astmas, paaugstināta asinsspiediena gadījumos. Viņa uzskata, ka būtu labāk, ja paši ģimenes ārsti izstrādātu šos kritērijus. Darboties pagājušā gada darba grupā ģimenes ārsti uzaicināti vienreiz. Vienlaikus S. Veide atzīst, ka daži pasākumi ir devuši redzamus rezultātus, piemēram, pēc tam, kad 2005.gadā noteica papildus pasākumus brohhiālās astmas uzraudzībai ģimenes ārstiem, samazinājās mirstība no šīs slimības un hospitalizācija. S. Veide atzīmē, ka VM ārstiem solījusi, ka jaunieviešamo kritēriju ievērošana būs uz brīvprātības principa, tas ir, “no esošajiem ģimenes ārstu ienākumiem nost neņems”. Savukārt, cik par labu darbu varētu likt klāt, tas vēl neesot zināms. Māris Pļaviņš, kurš savulaik vadījis Stradiņa slimnīcu un darbojas Ārstu biedrības valdē, pauž, ka viņam nav skaidri jaunieviešamo kritēriju mērķi. “Par slimnīcas darba kvalitāti ir iespējams jau šobrīd spriest pēc gada pārskata. Vērā ņemami kritēriji ir vidējais gultas dienu ilgums, operāciju letalitāte, cik no ķirurģijas pacientiem tiek operēti, cik sarežģītas operācijas veic, personāla profesionalitāte un tamlīdzīgi,” norāda ārsts. Viņš par ministrijas darba grupu dzirdējis vien no medijiem. M. Pļaviņš norāda, ka visu izšķirs, vai jaunu kritēriju ieviešana būs formāla, vai arī notiks reāla analīze, kā uzlabot veselības aprūpi.Pērnā gada nogalē valdība akceptēja lokālo slimnīcu darba kvalitātes kritēriju plāna izstrādi līdz 2011.gada maijam, ziņo BNS. Līdz maijam ministrija plāno sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuros iekļaus arī dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, prasības dienas stacionāra darba organizācijai un apmaksas nosacījumus, aprūpes slimnīcā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, aprūpes līmeņus un aprūpes slimnīcā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus. Savukārt jau līdz 1.martam VM gatavojas izstrādāt ģimenes ārstu darbības kvalitātes kritērijus un darbības kvalitātes novērtējuma apmaksas kārtību, ko iecerēts piemērot praksē no 2011.gada 1.aprīļa.2011.gada pirmajā pusē tiks veikta vietējo slimnīcu darba un neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības analīze, kuras laikā izvērtēs sniegto pakalpojumu apmēru un klāstu, kā arī noteiks stingrus slimnīcu darba kvalitatīvos rādītājus. Tiks ņemti vērā arī attālumi neatliekamās palīdzības nodrošināšanai, lai pārprofilējot pacientiem tiktu nodrošināta savlaicīga neatliekamā palīdzība.Tas, cik un kuras slimnīcas pārprofilēs, varētu būt zināms maijā. Jau vēstīts, ka finansējums veselības nozarei 2011.gadā tiks samazināts par 12,3 miljoniem latu.