Biedrības "Asociācija Ģimene" valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze norādīja, ka Latvijai ir, ko mācīties no citu valstu pieredzes, kā piemēru nosaucot Ungāriju, kurā nesen pieņemta konstitūcija, kas par sabiedrības pamatvērtību nosaka laulības starp vīrieti un sievieti un nosaka cilvēka dzīvību par galveno vērtību, kas jāaizsargā jau no rašanās brīža.
Eiropas Savienībā pretrunīgi vērtētajai konstitūcijai forumā atbalstu izteikusi arī demogrāfijas speciāliste no Austrijas Joannes Buher, kura arī norādīja, ka Polijā, aizliedzot abortus, ik gadus izdevies izglābt no nāves ap 100 000 bērnu.
Tāpat īpaša uzmanība forumā veltīta ģimenes riska faktoru novēršanai, uzsverot alkohola un citu atkarību graujošo ietekmi ģimenēs.
Bremze norādīja, ka ekonomiskā krīze nedrīkstētu būt par iemeslu taupīt uz ģimeņu rēķina: "Mēs runājam, ka ģimenes jāatbalsta, bet tajā pašā laikā pabalsti tiek nogriezti, aizbildinoties ar smago finansiālo situāciju. Bet mēs nerisinām šo situāciju arī ilgtermiņā." Bremze uzsvēra, ka valdībai ir jāatvēl līdzekļi ne tikai ģimeņu finansiālam atbalstam, bet arī sabiedrības izglītošanai un preventīvu pasākumu īstenošanai.
Krievijas Demogrāfisko pētījumu institūta direktors Igors Beloborodovs uzskata, ka vispirms būtu jāizveido stabila un neatkarīga institūcija, kas par demogrāfisko politiku rūpētos gadu desmitiem. "Latvija ir suverēna valsts, un tai pašai ir jāizstrādā sava stratēģija. Šī problēma parasti tiek aktualizēta pirms vēlēšanām, bet pārējā laikā neko tādu neredzu. Ja šodien pieņem labu stratēģiju, kā palielināt dzimstību, pirmie rezultāti parādās pēc 20-25 gadiem. Diemžēl problēma ir tā, ka šis termiņš nesaskan ar politiķu pilnvaru laiku, tāpēc ir jābūt kādam neatkarīgam, stabilam institūtam, kas ilgtermiņā būtu atbildīgs par demogrāfisko situāciju."
"Galvenā problēma ir tā, ka ģimene nepilda savu pamatfunkciju radīt bērnus. Daži saka, ka jāpalielina dzīves ilgums, citi ierosina piesaistīt imigrantus, bet tās ir blakus lietas. Uz diviem vecākiem jābūt vismaz diviem trim bērniem, un tas ir vienīgais veids, kā šo problēmu risināt. Imigranti paaugstina konfliktu riskus, un tas neatrisina dzimstības un mirstības proporcijas, bet rada maldīgu ilūziju par situācijas uzlabošanos," skaidroja Beloborodovs.
Vienlaikus Krievijas speciālists aģentūrai LETA uzsvēra, ka demogrāfisko problēmu risināšana pirmkārt jāuzsāk ar vērtību un attieksmes maiņu. Vispirms bērnu vecāki būtu aktīvi jāiesaista sabiedrības darbā, jo viņi ikdienā saskaras ar ģimenes vajadzībām un zina, kurās jomās nepieciešams atbalsts un rēķināšanās, tādējādi ilgtermiņā ģimenēm tiktu radīta labvēlīgāka vide.
"Jāizvērš ģimenes vērtību propaganda, lai paaugstinātu ģimeņu prestižu sabiedrībā. Runa nav uzreiz par piecu bērnu ģimenēm - pirmajā posmā būtu jāpanāk, lai kaut uz trīs bērnu ģimeni neskatītos ar līdzjūtību kā uz slimajiem," sacīja Beloborodovs.
Beloborodovs nenoliedz, ka ekonomiskie stimuli ir nozīmīgi, tomēr norāda, ka ar to palīdzību vien demogrāfiskās problēmas nevar atrisināt: "Sabiedrībā vērojama apgriezta tendence - jo augstāki ienākumi, jo zemāka dzimstība. Tas nenozīmē, ka ir jāpazemina dzīves standarti, bet arī labklājības līmeņa paaugstināšana nenozīmē, ka visi sāks radīt bērnus. Nevar pasludināt dzimstības paaugstināšanu par valsts prioritāti un tajā pašā laikā pieļaut nedzimušu bērnu nogalināšanu. Nevar dzīvot tādās pretrunās. Vai nu jānosaka, ka cilvēki mums nav vajadzīgi un lai zeļ aborti, vai arī jāmaina pieeja ģimenei un aizsargājam cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža," uzskata speciālists.
Bremze pauda gandarījumu, ka valstī beidzot aktualizēti demogrāfiskie jautājumi, ministru prezidenta paspārnē izveidojot Demogrāfisko lietu padomi, tomēr viņa norādīja, ka daudzas lietas "uzliktas uz papīra", bet netiek īstenots dzīvē, tāpēc šodien foruma gaitā tiek meklēti risinājumi, kas būtu reāli īstenojami. Tos plānots iesniegt Demogrāfisko lietu padomē.