Godmanis brīnās par sabiedrības kūtrumu attiecībā uz skarbajiem taupības pasākumiem

Pie mums Latvijā griež, ņem nost, visādi moka, bet piketā pie Saeimas [arodbiedrību šefs Pēteris] Krīgers tik noplātās, jo viņam aiz muguras divdesmit cilvēku," saka Godmanis.Viņš Briselē trīs stundas vērojis 100 tūkstošu cilvēku streiku, - visiem vienādi karogi, vairāk vai mazāk vienādas formas. Mašīnas ar mūziku, revolucionāras dziesmas. "Tur arodbiedrības ir uzbūvētas tā, ka tad, kad jūs nestreikojat, jūs maksājat tādu biedru naudu, lai tad, kad streikojat, jums nodrošina vidējo dienas izmaksu. Kā jūs te dabūsiet cilvēkus ielās, ja tajā dienā jūs no Krīgera nesaņemsiet nevienu santīmu?", stāsta Godmanis.Ekspremjers rosina salīdzināt, kā dažādas nācijas reaģē uz krīzi un pasākumiem tās pārvarēšanā. Piemēram Lietuvā PVN ir 21% pilnīgi uz visu, ieskaitot medicīnu, sabiedrisko transportu, siltumu un elektrību, taču naudu viņi aizņēmās par lielākiem procentiem nekā mēs."Par savām parādzīmēm viņi maksā tirgū pāri 6%, bet mēs maksājam Starptautiskajam Valūtas fondam SVF 2%. Starpība ir nacionālajā pašapziņā. Ja man nebūtu bezizejas situācija ar to nolādēto banku, pareksiem utt. un es varētu aizņemties par 6%, bet suverēni, vai aizņemties par 2% un iet zem programmas, kur man zīmē trīs četrus gadus, kas man jādara, tad no nacionālā lepnuma viedokļa es noteikti izvēlētos pirmo variantu. Lai gan no racionālā viedokļa tas ir pilnīgs idiotisms. Veikt tos pašus pasākumus, bet maksāt trīs reizes lielākus procentus," skaidro Godmanis.Igauņi jau 1992.gadā pieņēma likumu par bezdeficīta budžetu. Šis likums nosaka, ka pie budžeta deficīta valdībai bez diskusijām jāiet uz budžeta grozījumiem. Viņi to darīja Šīma Kallasa valdības laikā un krīzes laikā trīs reizes veica budžeta grozījumus.Pirmo reizi, kad krīze vēl nebija sākusies un SVF viņiem prognozēja 3% ekonomikas pieaugumu. Fonds nokļūdījās totāli, ar likumu sāka pastāvīgi budžetu graizīt nost. Viņiem nebija trīs līmeņu pensiju shēmas. Viņiem ir tikai pirmais līmenis. Viņi saprata, ka pensionāru skaits aug, ka nevarēs nofinansēt pensijas. "Tad, kad viņiem bija budžeta proficīta gadi, viņi to naudiņu mierīgi krāmēja rezervē. Viņi nekrāja, lai krīzes situācijā glābtu budžetu. Galīgi ne. Viņi to krāja kā pensiju rezervi. Šo godīgo pensiju rezervi viņi ir iztērējuši budžeta krīzes pārvarēšanai. Rezerves viņiem vairs nav, un galvenā problēma ir iestāstīt, kā būs ar tām pensijām nākotnē?" norāda Eiroparlamenta deputāts.Piemēram, angļi iet uz ļoti nopietnu programmu, - 82 miljardus mārciņu ietaupīt nav joka lieka. "Publisko sektoru viņi nežēlo, viņi nežēlos arī municipalitātes, pusmiljonu cilvēku laidīs ārā uz ielas. Jā, izglītību un veselību viņi neaiztiks, bet, kas attiecas uz sociālo sfēru, tur visa braukšana par velti tūlīt beidzas. Taču tur neviens netaisa nekādus tračus. Esmu prasījis, vai neiet cilvēki ar mietiem? Nē, cilvēki saprot, ka beidzies leiboristu variants," salīdzina Godmanis.Vācieši patlaban ir ar vislielāko ekonomikas kāpumu. Bet viņi nemaina nodokļus un netērē naudu. Viņi saprot, ka vēl vajag samazināt budžetu, un ne brīdi viņi neiet uz ielas.Franču reakciju laikam nosaka pilsoniskās sabiedrības tradīcijas vēl no Lielās franču revolūcijas laikiem, piebilst ekspremjers.