Savā runā par situāciju Latvijā I.Godmanis to jau skatīja Eiropas kontekstā, uzskatot, ka tagadējie Eiropas Parlamenta deputāti nav veikuši būtisku uzdevumu — viņi neesot Latvijā stāstījuši, kas notiek Eiropā, "bet gan braukuši uz Latviju un mācījuši, kā dzīvot". LPP/LC kandidātu saraksta galvgalī iekšējā balsojumā vēl izvirzīti Saeimas deputāti Ainars Baštiks, Karina Pētersone, Inese Šlesere un Jānis Dukšinskis.
LPP/LC vadība ar vērā ņemamu operativitāti pēc palikšanas opozīcijā, ar ko, visticamāk, tā nebija rēķinājusies, pieskaņojās jaunajai situācijai. Partija nolēma deleģēt I.Godmani darbam EP, "kur viņš vislabāk varēs pārstāvēt Latvijas intereses un liks tajās ieklausīties", kā sacīja A.Šlesers, kurš pats pārorientējās uz darbu pašvaldībā. Ja viens partijas līdzpriekšsēdētājs aizbrauc uz Briseli, bet otrs aiziet uz Rīgas domi, agrākā varas partija nonāk specifiskā situācijā, jo pēc 6.jūnija Saeimā vairs nebūs neviena no tās abiem līdzpriekšsēdētājiem. Partijas vadība faktiski būs Saeimas frakcijas vadītāja Andra Bērziņa rokās.
Pretēji sākotnējam iespaidam, ka LPP/LC demonstrēs sevi kā ļoti aktīvu opozīciju, šāda darbība, visticamāk, nebūs ilgstoša. "Mēs esam balsojuši par šo valdību, jo valstī ir vajadzīga stabilitāte. Mēs nemēģināsim tīksmināties, ka valdībai iet grūti. Mēs zinām, ka ies grūti," otrdien kopsapulcē sacīja A.Šlesers. Viņa plāni tagad ir ļoti konkrēti — kļūt par Rīgas mēru. Jāatgādina, ka domes priekšsēdētāju ievēl nevis vēlētāji, bet gan domnieki no sava vidus. Lai partija varētu pretendēt uz šo amatu, tai vajadzētu iegūt vērā ņemamu pārstāvniecību domē. Pirms četriem gadiem Rīgas domes vēlēšanās Latvijas Pirmā partija startēja ar toreizējo priekšsēdi Juri Lujānu kā saraksta līderi, kurš arī pirms vēlēšanām tika pieteikts kā Rīgas mērs. Taču, nenokļuvis šajā postenī, viņš dažus mēnešus pēc vēlēšanām no domes aizgāja, dodot iespēju mandātu saņemt tagadējam LPP/LC vicemēram Almeram Ludvikam. Tiesa, J.Lujāns un A.Šlesers ir atšķirīga tipa līderi. A.Šlesers ir pārņemts ar savu pārliecību, ka notiks tā, kā viņš saka, un vairākkārt dzīvē šīs viņa cerības arī piepildījušās, piemēram, kad 2002.gada 8.Saeimas vēlēšanās viņa izveidotā Latvijas Pirmā partija daudziem par pārsteigumu iekļuva parlamentā.
Jaunu un vēlētājiem labi saprotamu vēstījumu A.Šlesers bija sagatavojis arī otrdien, kad kopsapulcē paziņoja: "Viens no pirmajiem lēmumiem pēc vēlēšanām būs par vietējo tirgu atdošanu zemniekiem. Centrāltirgus, kas pieder pašvaldībai, ir jāatdod zemniekiem, lai viņi var pārdot savu preci savā valstī un lai tur netirgotu importa zābakus, cepures un katlus." Ja A.Šlesers kļūs Rīgas mērs, tad minētās pārmaiņas sagaidot arī Vidzemes un Āgenskalna tirgu.
LPP/LC starts EP un pašvaldību vēlēšanās var ietekmēt partijas vietu Latvijas politikā. Jaunā laika vadības lēmums atstāt LPP/LC opozīcijā tai bija negaidīts, LPP/LC jūtas apzināti nostumta malā. Tagadējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) norāda, ka sākotnēji ir bijusi vēlēšanās veidot plašu koalīciju, zinot, cik grūti lēmumi būs jāpieņem. "Taču tad pastiprinājās sajūta, ka notiks vecās politiskās spēles. Šlesers tiešām nesaprata, ka kaut kas mainīsies pēc būtības, un domāja, ka varēs saglabāt ietekmi Satiksmes ministrijā," sacīja A.Kampars, šo faktoru uzskatot par izšķirošo. Sociologs Aigars Freimanis pieļauj, ka A.Šlesers "kā ārkārtīgi dinamiska personība bija viena no iepriekšējās valdības pastāvēšanas problēmām, kas arī Dombrovska politiskajam stilam nebūtu pieņemama". Tagad A.Šlesers ir izvēlējies komunikāciju stratēģiju uzbrūkošā tonī iedvest pārliecību citos, uzskata sociologs.