"Lielos vilcienos mums ir bijuši divi periodi. Postpadomju periods apmēram desmit gadu garumā, kad dzīvojām pēc inerces, izmantojot visus tirdzniecības un ražošanas kontaktus ar postpadomju telpu. Pēc Krievijas krīzes pārslēdzāmies uz otru ciklu - nāca pirmsstrukturālie Eiropas Savienības fondi un skandināvu bankas. Abos gadījumos, teiksim godīgi, patstāvības procents mums ir bijis stipri mazs, un tas mums ir jāizdara neatkarīgi no tā, vai krīze ir vai nav."
Uz to, ka Latvija šobrīd iet pareizo ceļu un ka pareizi bija aizņemties, viņaprāt, norāda divas lietas: pirmkārt, kaimiņi lietuvieši un igauņi īsteno līdzīgas reformas, atšķirība, ka viņiem nav aizņēmuma, otrkārt, sāk parādīties riski valstīs, kuras izvēlējās citu krīzes finansēšanas ceļu, nemazinot izdevumus un palielinot parādu.
Latvijas valdībai esot jāmācās sabalansēt izdevumi ar ieņēmumiem, uzsvēra bijušais valdības vadītājs, kura laikā tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
I.Godmanis atklāja, ka viņš nebija tieši aicinājis LPP/LC balsot par starptautisko aizņēmuma programmu, un šo lēmumu deputāti pieņēmuši suverēni. "Mums nebija informācijas, ka kāda no lielākajām partijām atteiksies balsot. Mūsu frakcijas biedri to uzzināja pēdējā brīdī, bet mums ir cilvēki ar valdības pieredzi. Ja nebūtu Bērziņš bijis premjers, Pētersone kultūras ministre, bet Jaundžeikars iekšlietu ministrs, situācija būtu citāda."
Tautas partijas rīcība, nobalsojot pret, viņam neesot bijis pārsteigums, taču līdz galam viņam nav palikušas skaidras TP līdera Andra Šķēles kombinācijas, - ja nedrīkst celt nodokļus, tad ir jābūt otram teikumam - kur samazinām izdevumus par tādu pašu summu. Domāju, ka tas nav godīgi līdz galam, jo jābūt konkrētam piedāvājumam, viņš uzskata.
I.Godmanis tieši neatbildēja uz jautājumu, kā rīkosies LPP/LC, gadījumā, ja sastrādāties nevarēs TP un Jaunais laiks. "Neredzu nepieciešamību veikt lielas politiskas izmaiņas, nesaprotot, kas no tā izrietēs, bet, ja valdība plīst, mēs piedāvāsim savus cilvēkus, mums ir."
Vai man iet tiesāties, ko kādreiz jau 1993.gadā darīju, man nav ne cukura rūpnīcu ārzemēs, ne villas, I.Godmanis teica intervijas beigās, atbildot uz radio klausītāju jautājumiem par viņa iespējamiem īpašumiem.