Sešas stundas pirms iecirkņu slēgšanas referendumā bija nobalsojuši 237 374 vēlētāju, taču kvoruma sasniegšanai nepieciešami 453 730. Lūgts prognozēt referenduma iznākumu, organizācijas Sabiedrība citai politikai pārstāvis Aigars Štokenbergs atbildēja, ka "grūti spriest. Ja tie, kas ir izdomājuši atbalstīt, tiešām piecelsies uz aizies nobalsot, tad grozījumi tiks pieņemti." Viņš uzsvēra, ka referendums pamatā nav par pensijām, tas ir referendums par sabiedrības solidaritāti, proti, cik lielā mērā cilvēki ir gatavo atbalstīt kādu iedzīvotāju daļu.
Traucējošs apstāklis bijis valdošās koalīcijas piekoptā cilvēku baidīšana ar līdzekļu trūkumu. "Viņi [koalīcija] turpina rīdīt pensionārus pret skolotājiem, invalīdus pret policistiem," saka A.Štokenbergs. Ar SCP paveikto darbu, lai izskaidrotu grozījumu būtību, A.Štokenbergs ir apmierināts: "Mēs izmantojām visas iespējas, ko mediji mums sniedza, lai izskaidrotu."
Arī Pensionāru un senioru partijas līderis Jānis Kleinbergs atzīmē, ka bijis grūtu stāvēt pretī "valdības propagandai". Taču viņš uzver, ka grozījumu izstrādātāji paveica visu iespējamo, lai referendums notiktu un cilvēki varētu piedalīties un novērst "genocīdu pret Latvijas tautu".
Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) uzskata, ka uz referendumu atnākošo vēlētāju skaits ir liels, taču tas neliecina par atbalstu konkrētajiem grozījumiem. "Jāsaka, ka pensionāri izsaka viedokli nevis par grozījumiem, bet par bēdīgo situāciju kopumā," saka ministre, norādot, ka pie šāda viedokļa viņa nonākusi pēc sarunām ar pašiem pensionāriem. "Cilvēkiem ir grūti likuma nianses saprast," piebilst I.Purne.
Pretējās domās ir cits grozījumu pretinieks, Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP). Viņš ir pārliecināts, ka katrs cilvēks saprot, kāds viņam būs ieguvums vai zaudējums no konkrētajiem grozījumiem un, izejot no tā, pieņem lēmumu piedalīties vai nē. "Mans onkulis, piemēram, ies. Viņam pensija ir 140 lati, bet, ja grozījumus pieņemtu, būtu 180. Man necēlās mute, lai teiktu viņam neej," saka K.Leiškalns.
Tajā pat laikā daudzi, pēc K.Leiškalna vārdiem, saprot, ka sociālā budžeta uzkrājums 880 miljoni latu, pieņemot grozījumus, pietiktu trim četriem gadiem un līdzekļu apjoms nav bezizmēra. "Cilvēki saprot, ka neviens nav tik ļauns, lai slēptu cilvēkiem piekrītošo naudu, pat ne koalīcija," saka K.Leiškalns.
Viņš prognozē, ka nepieciešamo balsu skaitu līdz vakaram neizdosies savākt. "Tas ir acīmredzami. Jāskatās, kas ir tā sabiedrības daļa, kas balso. Tie ir rīta cilvēki, kas ir motivēti nokārtot savas lietas uzreiz, nevis gaidīt līdz vakaram," saka K.Leiškalns. Turklāt Latvijas vēlētāji ir tendēti uz stabilitāti: "Vairākus gadus uz priekšu prognozējami ienākumi ir svarīgāki par neziņu, ko rada referendums."
Ar finanšu ministru Ati Slakteri (TP) Dienai šovakar nav izdevies sazināties.