Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Gruškevics: Latgales dēļ “nauda seko skolēnam” ieviesta tik vēlu

Latgales dēļ princips "nauda seko skolēnam" netika ieviests daudz ātrāk, šodien LNT raidījumā 900 sekundes teica Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Mareks Gruškevics. Viņš piekrita arī iepriekš ministres Tatjanas Koķes paustajam, ka “nauda seko skolēnam” ieviests pārāk vēlu, taču neatzina tajā savu vainu.

M.Gruškevics raidījumā diskutēja ar Rīgas 3.vidusskolas direktoru, kurš norādīja, ka “nauda seko skolēnam” princips likumdošanā iestrādāts jau pirms desmit gadiem. Valņu ielā 2, desmit gadus ir vienkārši gulēts, raidījumā secināja Andris Priekulis un apšaubīja ierēdniecības efektivitāti. M.Gruškevics nevarēja atbildēt uz direktora jautājumu, cik tad lielu summu valsts garantē skolēnam, kāda summa nepieciešama, lai nodrošinātu mācību procesu.

“Debate, kas bija kā iemesls, kāpēc nevarēja ieviest "nauda seko bērnam", bija – ja šo principu ieviestu viens pret vienu, visa Latgale būtu spiesta uz pusi aizslēgt savas skolas. Tā bija politiskā neizšķiršanās,” sacīja M.Gruškevics. Viņš uzsvēra, ka ministrijas ierēdņi šo principu aktualizēja 2001.gadā, taču tuvojās vēlēšanas un politiķi neesot bijuši gatavi pieņemt nepopulārus lēmumus.

“Politiskā debate vienmēr ir valdībā un parlamentā, ierēdniecība sagatavo pēc iespējas labākus materiālus, lai politiķi varētu izlemt. 2001.gadā iniciējām pilnībā sistēmu mainīt, bet, kad tas nonāca politiķiem uz galda, saprata, ka vienu brīdi tās ir pašvaldību vēlēšanas, tālāk Saeimas vēlēšanas, kas tuvojas, un nepopulāri lēmumi nebija iespējami.” Raidījuma vadītājs secināja, ka to, ko IZM nav paveikusi desmit gados, Starptautiskais Valūtas fonds paveicis vienā vasarā.

Uz jautājumu, cik tad valsts garantē naudu vienam skolēnam, M.Gruškevics atbildēt nevarēja. “Tur jau ir tas princips, ka skolēnam seko tik daudz naudas, lai varētu nodrošināt mācību plāns izglītības iestādē. Tad jāizdara matemātisks vingrinājums – budžeta nauda jāsadala ar skolēnu skaitu un tad iegūsim izmaksas. Mēs to esam izdarījuši. Ja nemaldos šis skaitlis…..studijā to nenosaukšu.”

Tomēr viņš uzskata, ka ministrija ir izpildījusi galveno mājasdarbu – nodrošināt, lai mācību gads 1.septembrī vispār sāktos.

“Ministrijai ir bijis pienākums pēc vienas nakts lēmuma izglītībai budžetu samazināt uz pusi, maksimāli izdarīt savu mājasdarbu, lai 1.septembris varētu sākties. Vai tas ir sekmīgi, tas jāvērtē skolotājiem un skolu direktoriem.”

Tikmēr ministre T.Koķe (ZZS) trešddien pieļāvusi, ka informāciju par skarbajiem līdzekļu samazinājumiem, ko paredzēja Finanšu ministrijas (FM) uz jūniju sagatavotie valsts budžeta grozījumi, FM valsts sekretārs Mārtiņs Bičevskis M.Gruškevicam atklājis, vēl pirms ar to tika iepazīstināti valdības pārstāvji. Ka vēsta  aģentūra LETA, pie šāda secinājuma ministre nonākusi viņas un Gruškevica savulaik asās polemikas kontekstā par atlaižamo pedagogu skaitu, IZM valsts sekretāram konstanti saucot skarbākus skaitļus, nekā to norādīja ministre. Tagad, kad skolās sākusies reāla pedagogu atlaišana un atkal radies jautājums, kuram toreiz bijusi taisnība, Koķe spriež, ka valsts sekretāram pilnīgāka informācija bijusi vēl pirms pašvaldību vēlēšanām, bet viņa to uzzinājusi tikai pēc tām.



Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas