Grūtups: Godmanis pieļāva vēsturisku kļūdu, paļaujoties uz liberālismu

"Toreiz politiķi domājuši, ka cilvēkiem jādod divas lietas: personiskā brīvība un privātīpašums, un viss notiks." - bet -iedeva vēl trešo - pilnīgi oriģināli zagšanai pielāgotu priHvatizācijas sertifikātu tirgu kombinācijā ar melnō tirgu un pašu prihvatizaciju par divejādām cenām - no bankrotā novestiem zemniekiem/strādniekiem par 0,30 Ls, bet Kapšanai - jau par apmaksu ar nominālcenu - 28,00 Ls, turklāt steidzinot ar vairākkārtēju baidīšanu, ka sertifikāti tūlīt tūlīt vairs nederēs izmantošanai. Un Grūtups gan vienīgais nebūdams, piedalījās tai šhemošanā un arī LTF ierindas ap'vārdošanā.

Lasu un brinos,tik daudz gudru cilveku seit raksta pareizi,nu tad izdaram pareizo izveli ,un 17 balsojam par jaunajiem,pietiek so meslu ,un kad bus pie varas ,saukt pie atbildibas godmanus ,sleserus ,karginus,krasovickus,tadiem noziegumiem nav noilguma,P.S , ne jau pa velti godmanis uzstajas un stastija pa televiziju ,ka vinam draudets ar nosausanu,tad jau bus pelnijis

atvainojos, bet katrs pirmklasnieks, var sabērt runas plūdus kā mūus politiķi un to spnsori slēptie oligarhi -labums no tā? Grūtup ja tik gudrs -nāc izdari atgriez nozagto latvijas tautai. Runāt mums tagad mākvisi -nav kas reāli izdara to ko sola ;D

kā šis nelietis apriebies ar savu plekstēšanu, privatizators atradies! izkastrēt un pakārt, par maz būtu! padomju sociālistisko tiesību apoloģēts un zagļu likumu brūvētājs

Speciālistu, kuri labi orientējās ekonomiskos jautājumos Latvija ir pieticis vienmēr, gan 1991.g. gan šodien. Cits jautājums, kāpēc Polijas vai Čehijas valdības ekonomiskās politikas veidošanu vienmēr konsultējuši solīdi universitātes profesori , bet Latvijas nekad. Acīm redzot tādi konsultanti partiju blicēm nebija vajadzīgi. 1991.g. bij pavisam cits psiholoģiskais klimats nekā šodien. Visi nacionālie spēki agresīvi pieprasīja- likvidēt (sagraut} "hipertrofēto" padomju lielrūpniecību. Kā avīzes intervija izteicas ekon. min. Kehris-"jo ātrāk viņa sabruks, jo labāk´. To pašu aicinaja darīt atbraukušie latv. emigranti no ASV. Vienīgā balss, kura aicinaja būt sapratīgiem- bija Norberts Klaucēns no ASV. Nu tad viņu tūlīt pat apzīmogoja ka nacionalo interesu nodevēju. Toreiz jebkuru racionālu argumentu tūlīt pat apzīmogoja, kā " stagnātu" vai "anti- nacionālu". Latvijas Banka pēc lata ieviešanas gada laikā mākslīgi pacēla lata kursu pret dolāru 2x ( revalvāvija). Izdarīja to, ko nedara neviena pasaules valstī. Rezultātā viss eksports no lielajam rūpnīcam , kļuva 2x dārgāks un visi eksporta uzņēmumi nobankrotēja. Latvijas banku (Repši) konsultēja ASV baņķieris Uldis Klauss. Viņš avīzei lepni paziņoja- "man algu maksā ASV valsts departaments".

nabadz'ības un bezdievības izraisīta alkatība un zagšana = padomju produkts, tā, lūk.

Igauni nesen teica, mes izdarijam pareizi, ka pardevam savus nacionalos uznemumus investoriem, lai nepielautu situaciju, ka rodas vietejie oligarhi kas tos sagrabj un izmanto savas labklajibas nostiprinasanai. Tiesi tas notika Latvija. Un diemzel. Latvija taja laika nebija cilveki, kas zinatu ka un kada veida vadit un celt/ attistit valsti. Bet vini atteicas ari no palidzibas no arpuses. Ja, daudz kas tika izniicinats, bet daudz vareja saglabt, pardodot ar nosacijumimem, aicinot investorus, nevis tos cakarejot, krapjot un prasot kukulus. Un ta radas slavenie oligarhi, kas diemzel istenoja elites politiku, zaga un zog, katrs sava ''tautsaimniecibas sfera'' un vel ietekme politiku. Un tiesi del siem cilvekiem Latvija ir tik loti atpalikusi.

Valsts televīzijā izplātījies, ka valūtas maiņas monopolu nav normāli atstāt vienas privātfirmas (Parex) rokās, viņš pēc trim dienām savu apņemšanos šo lietu labot aizmirsa. Skleroze vai bailes?

Es nepiekritu Grutupa viedoklim,jo, paskatamies uz Igauniju. Vini izdarija tiesi to, vini saka buvet konkuretspejigu ekonomiku pardodod valsts uznemumus , kas , piedodiet Grutupa kongs, bet nebija spejigi pat tuvu stavet Rietumu un Azijas uznemumiem konkurencee, LAI atbrivotos no tadiem vietejiem ''saimniekotajiem'' ka Skele Slesrs un Lembergs. Lai nelautu siem negodigajiem cilvekiem sagrabt uznemumus, iegut varu , ipasumus un naudu, un tada veida apstadinatu valsts attistibu. Tiesi tas notika Latvija. Politikai vajadzeja but tiesi pretejai. Vajadzeja maksimali aicinat arvalstu investorus invested razojosajos uznemumos, nevis tos nolikvidet pa santimime, un savakt atlikuso vertibu sev. Ta bija Godmana kluda, ja, jo LC rijigums bija liels, bet ne tik liels kads pec tam bija TP un Sleseram. Tiesi tadel, ka ta nenotika, Latvija ir nabadziga, jo ta nespej izklut no si apburta loka.