Atgādinām, ka ordenis A.Hermanim piešķirts jau pirms vairākiem gadiem, kad Valsts prezidenta amatā stājās Valdis Zatlers. Protestējot pret viņa ievēlēšanu, A.Hermanis atteicās no viņa rokām saņemt augsto apbalvojumu. "Atteicies no tā neesmu. Ordenis man ir ļoti svarīgs. Taču uz Rīgas pili tam pakaļ neesmu bijis. Gaidu nākamo Valsts prezidentu," otrdien viņš teic intervijā.
A.Hermanis uzskata, ka "draņķīgāk kā mūsu zemē patlaban nevar būt". Pietrūkstot ideju, lai cilvēki nevis brauktu prom, bet nestu savas domas kopā. Viņš ir iesaistījies biedrībā, taču politikā neies. "Pilsoņiem, cik vien var, ir jāuzmana politiķi, jāliek kāja durvīs, jūtot, ka briest sabiedrībai un valstij apšaubāmi lēmumi un likumi."
Iepriekš A.Hermanis ir izteicis domu, ka šobrīd Latvijas politikā un mākslā darbojas vienīgi rūķi, bet lielo personību laiks ir beidzies. Viņš paskaidro, ka tas ir salīdzinājumā ar personībām, kas pasaules mērogā virzījuši savas nozares attīstību. Režisors uzskata, ka latvju teātrī tādas personības bijušas Uldis Pūcītis, Eduards Pāvuls, Kārlis Sebris, Eduards Smiļģis.
"Nav runa tikai par Latviju! Nevienā valstī vairs nav ne Raiņa, ne Blaumaņa, nav ne tādu rakstnieku, ne tādu politiķu. Sarkozī, Berluskoni, Putins, Medvedevs? Kas viņi tādi ir? Popstāri…Vai viņi ir savas nācijas kuģi izveduši jaunos ūdeņos? Tik izdzīvo no vienām vēlēšanām līdz nākamajām."
Režisors vaicā - kuram mūsdienās Latvijā ir tik liela ietekme uz latviešu dzīvi kā, piemēram, Imantam Ziedonim septiņdesmitajos gados, "Kurzemītes" laikā?