Viņš atgādināja, ka jau tagad Latvija nonākusi statusā, kad vairs nav sliktie, bet gan labie jeb paraugs citām valstīm. "Ja mūs uzņems, tas var izpausties vēl skaidrāk, jo būsim izpildījuši kritērijus," piebilda R.Idelsons.
R.Idelsons uzskata, ka 2014.gadā, ko valdība izvirzījusi par mērķi, Latvija neiestāsies eirozonā. "Pirmkārt, kritērijus izpildīt nebūs tik viegli. Otrkārt, ja arī izpildīsim, var būt politiskais fons, ka neviens eirozonu nemaz negribēs paplašināt," sacīja R.Idelsons.
Viņš arī atzina, ka viņam nebūs pārsteigums, ja arī Māstrihtas kritēriji tiks pārskatīti un izveidots cits uzņemšanas mehānisms. Viņš gan neparedz, ka kritēriji tiks noteikti stingrāki - tieši otrādi, jo jau tagad ir daudzas vecās eirozonas valstis, kas nespēj izpildīt kritērijus.
"Ir jāiet uz eiro ieviešanu, bet jautājums, vai ieviesīsim vai nē, vēl nav jāatbild. Māstrihtas kritēriji ir pareizas valsts finanšu pārvaldes kritēriji, un, pat ja eiro neieviesīsim, būsim padarījuši labu darbu," uzsvēra Idelsons, kura skatījumā nopietnu draudu eirozonas sabrukumam nav, jo politiskās pretrunas valstu vidū nav tik lielas.
Viņš arī neparedz, ka kāda no valstīm varētu lemt par izstāšanos no eirozonas. "Ekonomiski tas varbūt pašlaik varētu būt pamatoti, jo, cik tad ilgi Vācija atbalstīs grieķus? Taču politiski tas būtu ļoti radikāls solis, kuru grūti iedomāties," atzina eksperts.
Kā ziņots, Māstrihtas kritēriji nosaka, ka valsts inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Latvijai šis kritērijs būs jāizpilda 2012.gadā, valsts budžeta deficīts nevar būt lielāks par 3% no IKP, un valsts parāds nevar pārsniegt 60% no IKP.