Pārvaldnieks Leonīds Loginovs stāsta, ka visu darījis tikai ostas labā, jo baidījies nonākt Igaunijas kompānijas atkarībā – ja tā aizietu, osta paliktu bez velkoņiem. Tāpēc izdomāts gudrs veids kā likumu apiet - pagājušā gada septembrī par velkoņu tiešo saimnieku kļuvis L. Loginovs – kuģi no Brīvostas saimniecības aizceļoja uz svaigi nodibinātu ostas meitas kompāniju „Rīgas Brīvostas Flote”, kuras vienīgais valdes loceklis ir L. Loginovs.
Igauņi uzskata, ka L. Loginova rosība skaidrojama vienkārši – par velkoņiem osta apzināti pārmaksājusi. Pērkot kuģi maksāja 14,2 miljonus eiro (14 278 000 EUR) jeb gandrīz 10 miljonus latu (9 994 600pan class="skype_pnh_left_span" skypeaction="skype_dropdown"> 9 994 600 end_of_the_skype_highlighting Ls), bet Loginova vadītājā kompānijā, kas pieder Rīgas Brīvostai, tie novērtēti par 6 miljoniem latu. Igauņiem nav izprotams, kur palikuši atlikušie četri, jo tik īsā laikā katrs velkonis nevarot zaudēt divus miljonus no savas vērtības. Loginovs noraida aizdomas, ka velkoņu cenas bijušas uzpūstas un starpība kādam ieslīdējis kabatā.
Strīdos apjukusi Ekonomikas ministrija un tai pakļautā konkurences padome – ministrija uzskata, ka igauņiem jāļauj strādāt. Savukārt padome šonedēļ noraidīja PKL sūdzību, ka Rīgas brīvostā tiek ierobežota konkurence, jo spēkā esošie likumi ļauj ostai rīkoties agresīvi un uzņēmējus bez paskaidrojuma izmest. Formāli likums ir ievērots-šobrīd Brīvosta velkoņu pakalpojumus nesniedz, to dara Loginova uzņēmums, lai gan kuģi iegādāti par ostas naudu.
PKL Flote gatavojas vērsties tiesā Eiropā, lai pasargātu Rīgā ieguldītos 14 miljonus un atgūtu tiesības strādāt brīvostā. Viņus pirms astoņiem gadiem, ienākot Rīgā neesot aizbiedējuši pat atklāti mudinājumi dot kukuļus. Un arī šoreiz PKL ir pārliecināti, ka taisnība ir viņu pusē. PKL flotes pārstāvis intervijā „Nekā Personīga” atklāja, ka ap 2003.gadu, kad uzņēmums sācis darbu Rīgas Brīvostā, viņi saņēmuši piedāvājumu piedalīties koruptīvā darījumā.
„Pāris reizes mums piedāvāja tādus koruptīvus darījumus. Piedāvāja, vai arī deva mājienus. Bet mēs nekad šajās lietās nepiedalījāmies un vienmēr atteicāmies. Cilvēki, kas atradās tuvu ostai. Summas nebija. Tur vairāk bija amatpersonu darbošanās komercstruktūrās. Ne tā – dod man miljonu un es došu tev darbu. Bet principā tā, ka vajag izveidot tādu uzņēmumu, kur daļa pieder kādam un daļa pieder jums. Tad jūs varēsiet strādāt normāli. Tie bija cilvēki, kas regulāri strādā ar ostu un lieliski zina ostas cilvēkus. Tos cilvēkus, kas pieņem lēmumus,” raidījumam atzina "PKL Flote" padomes priekšsēdētājs Reins Tontsons.
Kā norāda „Nekā Personīga”, igauņu uzņēmēju minētajā laika posmā RB valdi vadīja tā laika Rīgas mērs Gundars Bojārs.
Igauņu uzņēmēji: Rīgas Brīvostā notiek koruptīvi darījumi
Lai varētu turpināt strādāt Rīgas Brīvosta, saņēmām nepārprotamu prasību – dot kukuli, TV3 raidījumam „Nekā Personīga" atklāja igauņu uzņēmums "PKL Flote".Astoņus gadus Rīgas brīvostu apkalpoja igauņu uzņēmums PKL FLOTE, kura apgrozījums mērāms desmitos miljonu. Šogad RB vadība nolēma velkoņu biznesu pārņemt savās rokās. Igauņi sūdzējās konkurences padomei, ka RB izmanto savu varu un grib no nevēlamiem konkurentiem atbrīvoties. Konkurences uzraugi atzina, ka igauņiem taisnība, uzlika ostai 45 tūkstoš latu lielu sodu un aizliedza RB monopolizēt velkoņu pakalpojumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.