"Tas varbūt ir labs sākums, bet tas ir totāli nepietiekami - mums nevajadzētu justies apburtiem par milzīgo summu, jo aiz lielajiem cipariem patiesībā slēpjas daudz pieticīgāka reāla nauda," norādīja Ijabs.
Kopējais naudas daudzums - 800 miljardi -, par ko šobrīd runā EK, pēc viņa teiktā, ir diezgan virtuāla nauda. Līdzās 650 miljardu summai, kas ir "absolūti virtuāla un teorētiska nauda", pastāv tikai 150 miljardu eiro centralizēts aizņēmums, ko dalībvalstis varēs izmantot, saņemot naudu ar zemākām procentu likmēm. Viņaprāt, šāds naudas apjoms kopīgajā aizņēmumu daļā ir absolūti nepietiekams, ņemot vērā pašreizējās vajadzības.
Ijabs uzsvēra, ka Covid-19 krīzes pārvarēšanas laikā aizņēmuma summa bija 750 miljardi eiro, no kuriem puse aizgāja grantos, puse - aizdevumos.
"Tagad mēs esam dabūjuši 150 miljardus eiro, un tie visi ir aizdevumi, kas ir nesamērīgi maza summa - Covid-19 krīzes un Putina Krievijas krīzes draudi ir nesamērojami," apgalvoja deputāts.
Ijaba vērtējumā, plānā ir labas iestrādes, bet "reāla kinētiskā kara apstākļos" 150 miljardi eiro ir nepietiekama summa. Lai gan ar šādu plānu vien nepietiek, viņaprāt, ir labi, ka Eiropadome ir ātri spējusi par to vienoties. Pozitīvi, ka plānā tiek domāts par to, kā noņemt ierobežojumus visai Eiropas fondu izmantošanai militārajām vajadzībām.
"Tā ir ļoti laba iecere, jo zinām, ka ES patiešām ir milzīgs daudzums ar ierobežojumiem Eiropas fondu izmantošanai militārajām vajadzībām," vērtēja deputāts.
Ijaba ieskatā arī budžeta deficīta ierobežojumi, kas ierakstīti plāna stabilitātes un izaugsmes paktā, ir pareizs virziens.
Lai gan ES dalībvalstīm līdz ar plānu būs iespēja aizņemties un katrai par 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) audzēt aizsardzības budžetu, tas, vai to darīt, būs atstāts pašu dalībvalstu ziņā, norādīja Ijabs.
"Latvijai, Lietuvai, Polijai uzaudzēt šādu procentu būtu pilnīgi iespējams, jo esam to darījuši jau pēdējā laikā un turpināsim to darīt neatkarīgi no EK," viņš pauda.
Savukārt, piemēram, Spānijai jau šobrīd nav 2% no IKP finansējuma aizsardzībai, tāpēc viņiem aizsardzības budžeta pieaudzēšana par 1,5% faktiski nozīmētu dubultot aizsardzības apjomu, tostarp aizņemties šim mērķim naudu.
"Jautājums, vai spāņi to reāli sāks darīt - man ir bažas, ka tas tā nebūs," norādīja deputāts, piebilstot, ka mehānisms, ko piedāvā EK, patiesībā neuzliek nekādu pienākumu to darīt.
Līdztekus Ijabs piekrita, ka kohēzijas fonda līdzekļi ir izmantojumi kohēzijai, nevis tam, lai militāro nespēju "aizbāztu" ar naudu, kas ir domāta ēku siltināšanai, ceļu remontam un arī "Rail Baltica" projektam.
Kā vēstīts, EK prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar piecu daļu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad Vašingtona apturēja palīdzības sniegšanu.
"ReArm Europe" varētu mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro aizsardzības izdevumiem drošai un noturīgai Eiropai. Leiena ierosina apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai.
ES dalībvalstu līderi ceturtdien atbalstījušas šo plānu.