Internetā aizskartos vispirms sūtīs uz tiesu

Likuma grozījumi gan vēl ir tikai sākuma stadijā.Agrāk ierastā prakse bijusi, ka cilvēks, kura gods vai cieņa aizskarta kādā anonīmā vai ar pseidonīmu jeb "niku" parakstītā interneta komentārā, var vērsties policijā ar iesniegumu. Ja policija iesniegumu atzīst par pamatotu, tā pieprasa interneta vietnes, kurā parādījies komentārs, uzturētājam atklāt tā autora IP adresi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības.Ņemot vērā, ka no 2009.gada 23.decembra panti par goda un cieņas aizskaršanu svītorti no krimināllikuma, šobrīd aizskartajiem cilvēkiem nav iespēju vērsties policijā. Lai celtu tiesā civilprasību un prasītu morālo kompensāciju, tās pieteikumā jānorāda tiesību aizskārēja personas dati, bet, ja aizskārums noticis interneta vidē, šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos, skaidro TM pārstāves.Lai radušos situāciju novērstu, plānots izstrādāt likumu grozījumus, kuri nozīmētu to, ka civilprasības cēlājam būtu tiesā jāiesniedz visa viņam tobrīd pieejamā informācija – komentāra autora "niks", interneta vietnes, kurā tas publicēts, adrese, kā arī, ja iespējams, ekrānšāviņš, kurā redzams aizskarošais komentārs. Ja tiesa prasību atzītu par pamatotu, tā varētu pieprasīt interneta vietnes uzturētājam atklāt tai komentāra autora IP adresi, un kam šī adrese ir izsniegta.Šo kārtību, kā apsveicamu vērtēja AS Delfi direktors Juris Mendziņš, kurš skaidroja, ka tas palīdzēšot izfiltrēt "man nepatika" tipa sūdzības, no patiesi nopietniem tiesību aizskārumiem."Ja tur nav nekādu zemūdens akmeņu, šī iniciatīva nav "lielais brālis", kurš mūs vēros pēc Orvela motīviem, vienkārši tiek aizlāpīts sens likumdošanas caurums," viņš teica Diena.lv. J.Mendziņš uzskata, ka šādas izmaiņas likumos varētu atbrīvot portālu no liekas diskutēšanas ar privātpersonām vai organizācijām, kuras cenšas iegūt aizskarošu komentāru rakstītāju IP adreses – Personas datu aizsardzības likums tās nemaz neļaujot paust, bet cilvēki bez tām sūdzības nevar iesniegt.Arī Latvijas interneta asociācija (LIA) atzina, ka "ļoti labi, ka ministrija vispār ir attapusies, ka šāds robs likumā pastāv, jo interneta lietotāju un attiecīgi arī pārkāpumu skaits palielinās". Tās pārstāve gan uzsvēra, ka šis nav vienīgais interneta vides nesakārtotais juridiskais jautājums: "Valsts iestādēm visu laiku ir bijusi nostāja, ka viss, kas attiecas uz likumiem reālajā dzīvē, attiecas arī uz internetu, jo tas ir tikai vide pārkāpumu veikšanai, tomēr šāda nostāja nav īsti pareiza."LIA uzskata, ka TM ieplānotie grozījumi cilvēkiem varētu likt vēlreiz padomāt par to, ka viņus var saukt pie atbildības par nepatiesu, naidpilnu vai rasistisku izteikumu rakstīšanu, tomēr, lai šī atšķirība būtu patiesi jūtama, vispirms kāds par to arī būtu jānotiesā. "Tas, ka ir pieņemts likums jau pats par sevi neko neietekmē. Tiesai būtu jārada precedents, būtu jānotiek kādam tiesas procesam, kurā reāli ir atrasts komentāra autors, kuram nācies par saviem vārdiem samaksāt – tikai tad mēs varētu redzēt reālas izmaiņas komentēšanas kultūrā," skaidroja LIA pārstāve.Arī J.Mendziņš uzsvēra, ka komentētāju uzvedību grozījumi varētu ietekmēt visai minimāli. "Grozījumi nevēršas pret komentāru brīvību. Pirmkārt, ir jābūt diezgan nopietnam aizvainojumam, lai ar savu sūdzību tiešām soļotu uz tiesu. Otrkārt, nav jau dūmu bez uguns – ir jāsaprot, ka viena lieta ir pateikt, ka, piemēram: "Rīgas satiksmes kontrolieris vārdā X man nepatīk, jo…", bet otra lieta ir vienkārši nosaukt kādu par idiotu," viņš klāstīja.Ideja par likuma grozījumiem gan ir tikai pašā sākuma stadijā, un tie pat vēl nav izstrādāti līdz galam, pie tam grozījumiem vēl priekšā garais likumdošanas ceļš Saeimā, tādēļ grūti prognozēt, kad tie varētu tikt pieņemti, Diena.lv skaidroja TM pārstāves.