Internetā zeļ un plaukst bakalaura un kursa darbu tirdzniecība

Jā, piekrītu- Vidzemes augstskola laikam ir vienīgā Latvijā, kur vairāki studenti par plaģiātismu ir pat reāli izmesti no augstskolas. Pēc tam, kad šādi gadījumi atgadās pavisam blakus ir cits skats uz dzīvi- sāc vai nu rūpīgāk slēpt pēdas vai arī beidzot rakstīt darbus pats...

esmu studējis ViA un RSU - ne plaģiātu iesniedzu, ne varēja iesniegt - daži kursabiedri tika uzrauti - un pārējiem bija mācība. mans viedoklis - ja persona nevar bakalaura darbu uzrakstīt (kas būtībā ir elementāri!), tad tai tiešām NAV ko darīt augstākajā izglītības iestādē - marš uz profeni!! blin - pašiem kauns nav?

Tie pasniedzēji nav jau nemaz tik stūlbi, ka var iesmērēt citu darbu.

tieši šādu skeptiķa pieminēto metodi izmanto SSE Rīga, jo darbi ir elektroniski jānodod - jāuzlādē īpašā platformā. Un tālāk jau tehnikas un zināšanu jautājums - kā atrast plaģiātu :)

pilnībā pievienojos skeptiķim.

nu juus varbut esat tas retais izneemums, kas apstiprina likumsakariibu. manaa dziivee vairumaa gadijumu ir naacies saskarties ar pavisam cita veida pasniedzeejiem, esmu studeejusi divas bakaluara programmas, un vienaa magistra. darbus vienmeer esmu rakstiijusi pate un mani ir izbriiniijis tas, ka iisteniibaa man naacies saskarties ar to, ka ir izlasiits tikai ievads un beigas... daudzas reizes vispaar pat nav bijusi runa par to, lai pateiktu - vai es eju uz pareizo pusi vai nee, vai ko veel apskatit un ko nevajag. taa vieniigaa reize, kad pasniedzeejs bija ljoti ieintereseets tajaa, ko rakstiiju, beidzas ar to, ka kaadaa LU rakstaa izlasiiju rindkopas no sava kursa darba un protams - bez jebkaadas atsauces uz manu darbu. nu un ko dariit ar pasniedzeejiem, kas nekautreejas zagt no studentiem?

Hah, jāsaka kā tai reklāmā: kāpēc pūlēties un rakstīt pašam, ja rezultāts tas pats??? Lūk, ja par plaģiātismu izmestu no augstskolas, (ar liegtu iespēju atjaunoties) tad sāktu domāt, vai vajag, a tagad- nu pakratīja ar pirkstu, nu pakaunināja publiski, nu "4nieku" ielika vērtējumā..., studentiem ir teiciens: "15 minūtes kauna un diploms rokā" un viss "čikiniekā". Vienā portālā bija diskusija par špikošanu un plaģiātismu, tad lūk, viens pavecāks ex-students atcerējās, ka 60-tajos gados ja pieķēra špikošanu kontroldarbā, studentu tanī pašā dienā atskaitīja no augstskolas. A tagad, dari ko vien vēlies, tikai studiju maksu samaksā...

Manu dimplomdarbu publicēsiet internetā bez manas atļaujas- tiesu darbi, autortiesību pārkāpums. Ja tiek rakstīts par savu darba vietu - ne visiem darba devējiem patīk ka tiek publiskoti uzņēmuma dati, kaut publiski pieejami datu bāzēs. Un pēdējais nav daudz tādu studentu , kuri var uzrakstīt ko jaunu interesantu, visi izmanto vienus un tos pašus materiālus un grāmatas.

Es atceros, kā piemēram SSE Riga risina šo jautājumu - ja ir aizdomas par plaģiātu, pirmajā reizē ir brīdinājums, otrajā - izslēgt no skolas. Man pašam nav nācis prātā svešu darbu uzdot par savējo, bet atceros, ka reiz vienam kursa biedram tā gadījās un risinājums nebija patīkams - ne tikai atzīmi nesaņēma, bet gandrīz tika momentāni izslēgts. Es novērtēju negulētās naktis, lasot grāmatas un mēģinot saprast kas ir kas - šo sajūtu ne ar kādu naudu nevar nopirkt. Vislabāk, protams, ir apziņa, ka pats esi kaut ko izdarījis. Šķietami grūtos priekšmetos tādos kā makroekonomika vai organizācijas vadība.

Pasai tikai nevajag! Es darbus vienmer esmu lasijis un man ir laba atmina tapec ari visus tos drakus pamanu un metu atpakal. Tads ir mans darbs. Un veel,. manos kursos pedeejos gados nav plagiaata, jo kursa darba vietaa ir grupas darbs, kas tiek vadiits visu laiku. Lidz ar to ir gruuti kaut ko pedejaa naktii kaut kur lejuplaadeet un uzdot par savu.. Viens secinajums ir, ka ja ir veleesanaas kursu var organizeet taa, lai samazinaatu plagiaata iespeejas. Tas pats attiecas uz magistra un bakalaura adrbiem.

nu īstenība - studentiem ir tiesības izmantot citu studentu darbus savā darbā - vajag tik atsauces.... ja kas, ja :)

Ja, piemēram, RSU pasniedzēju vadība piespiež būt par diplomdarba vadītāju 200 studentiem, tad viņš fiziski pat iepazīties ar šiem darbiem nevar, kur nu vēl palīdzēt darbu rakstīt - atliek tikai paļauties uz studenta godaprātu. Tak vidējais students ir vidējais latvietis...

Ja visus diplomdarbus obligātā kārtā liktu publicēt internetā, tad: 1) recenzents un komisija uz skaitli 3 varētu nogooglot, vai aizdomīgā frāze neparādās līdzīgā darbā - un tad jau pārbaudīt, vai nav plaģiāts, ir pārdesmit min jautājums; 2) ievērojami celtos ļaužu izglītotības līmenis, jo interesentiem būtu ko lasīt. 3) studentiem savukārt noderētu kolēģu apkopotie literatūras saraksti - uzreiz vieglāk meklēt pašam tālāk norādīto avotu, ja zini, ka tāds ir. Kamēr augstskolas funkcionēs ar XIX gs. metodēm, ignorējot XXI gs. tehnoloģiju piedāvātās iespējas, tikmēr nekas īpaši nemainīsies - plaģiātisms vienmēr zeļ un plaukst tad, ja nav iespējas pārbaudīt darba izcelsmi.

oi - nevajag tikai. es sjitos staastus esmu atklausiijusies un peec pasjas pieredzes varu teikt - ka reti kurs pasniedzeejs vispaar meegina izlasiit un kur nu veel iedziljinaaties un paliidzeet uzrakstiits, proti - vadiit, so darbu izstraadi. ja tas nebuutu izdeviigi abaam puseem, tad tas nenotiktu.

Pirms diviem gadiem seši cilvēki aizstāvējām maģistra darbus. Trijiem darbi bija pirkti, un to nevarēja nepamanīt. Šiem cilvēkiem mazāks papildjautājumu skaits tika uzdots. Laikam ar nolūku, lai neiegāztu. Jo nevar jau iegāzt, ja darbu vadītājs ir cienījams profesors. Tādu politiku novēroju RTU. Pēc komentāriem spriežot, tas notiek visur. Augstskolu beidzējiem sākot savu dzīvi tiek ielikts pamats krāpšanai un meliem. Briesmīgākais, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem un pilnīgā pārliecībā, ka tā ir dzīves norma. Mūsu esošajiem politiķiem aug cienījama maiņa.